Plāno atteikties no viena un divu centu monētām; alternatīva - digitālais eiro (20)

Kopš 2019. gada tiek runāts par atteikšanos no viena un divu centu monētām. Pēc “Latvijas Bankas” datiem, 2019. gadā lielākā sabiedrības daļa vēlas atstāt apgrozījumā viena un divu centu monētas, bet šā gada aptaujā jau cita aina, kas liek domāt arī “Latvijas Bankai”.

“Kopš eiro ieviešanas ir pagājuši 30 gadi. Inflācija ir bijusi, eiro vērtība ir mainījusies. Tagad par vienu eiro centu nevar pat sērkociņus nopirkt.

Vienlaikus Centrālās bankas velta diezgan lielus resursus, lai piekaltu klāt šīs mazās monētas, tādā veidā arī mūsdienās, kad arvien skaļākas runas ir par klimata izaicinājumiem, tiek tērēti resursi kaut kam tādam, kā pēc būtības varētu arī nebūt,” saka Jānis Silakalns, “Latvijas Bankas” preses sekretārs.

Somijā, Īrijā un Beļģijā vairs nav sastopamas viena un divu centu monētas. Risinājums varētu būt cenas noapaļošana. “Tas nozīmē, ka teorētiski viena un divu centu monētas ir palikušas, taču cenas veido tā, lai, norēķinoties pie kases, kopējais pirkumu čeks beigtos ar pieci vai ar nulli. Līdz ar to - tās monētas dabīgā veidā nebūtu vajadzīgas, tas ļauj dabīgi pamazām no tām atteikties,” pauž Jānis Silakalns.

“Tas ekonomiskais aprēķins ir, ka lielas jēgas nav. Tas nenozīmē, ka cenas uzreiz jāapaļo uz augšu vai leju, jo elektroniskā veidā tā tās var saglabāties, bet tīri tas, ka uzkrājas un tā aprite ir sarežģīta un dārga - tas arī ir skaidrs. Tāpēc primārais ir tas, ka to nevar izdarīt sabiedrības uztveres un nostājas dēļ,” atzīst Dainis Gašpuitis, “SEB bankas” ekonomists.

Par to, ka pārejam uz virtuāliem rēķiniem, liecina arī šie dati: 70% maksājumu nedēļā viens Latvijas iedzīvotājs veic attālināti.

2019. gadā eiro zonas centrālās bankas bija laidušas apgrozībā banknotes 1,25 triljonu vērtībā un monētas 29 miljardu eiro vērtībā. Pirms desmit gadiem banknotes un monētas tika saražotas mazāk. Toties “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops pēc statistikas redz citu tendenci, pieminot, ka Covid-19 laikā higiēnas dēļ un norēķinoties interneta veikalos, mazāk tiek lietota skaidra nauda.

“Latvijas Banka”, balstoties uz tirgotājiem, bankām, inkasācijas uzņēmumiem un valsts struktūrām, veica apkopojumu, cik paši tirgus dalībnieki būtu gatavi diskutēt par atteikšanos no minimālās nominālās vērtības. “Šobrīd secinājums ir tāds: tā kā nesen ir veikta kases aparātu reforma, tas prasītu papildu izmaksas, ko tirgotāji nevēlētos uzņemties šobrīd, kas viņiem radītu robu viņu darbībā, līdz ar to - viņi labprāt nogaidītu, kamēr tas ir aktuāli Eiropas līmenī,” uzsver Jānis Silakalns.

Baltijas valstu līmenī šim plānam tuvāk bija Igaunija, bet, saskaroties ar Covid-19, prioritātes mainījās, turpretī Lietuva tagad sāk virzīt šo plānu, bet Latvija vēl nogaidīs, redzot, kā veiksies Lietuvai. Lai gan brīžiem tiek diskutēts par jauniem norēķinu veidiem, “Latvijas Banka” plāno ieviest skaidrai naudai un bezskaidrai naudai trešo spēlētāju - digitālo eiro.

“Mēs esam pieraduši pie norēķinu kartēm un pārskaitījumiem - tā arī ir digitāla nauda, bezskaidrā nauda, taču šeit ir starpnieks. Šīs ir komercbankas.

Komercbankas darbojas kā šīs naudas pārvaldītājs. Viņi ir tie, kas produktu nogādā līdz cilvēkam. Tagad jaunākā ideja, ka centrālām bankām varētu būt sava šī bezskaidrā nauda, bez starpnieka, protams, nesagraujot šo banku sistēmu,” saka Jānis Silakalns.

Lai gan digitālais eiro ir nākotne un daudzas lietas vēl ir neskaidras, komercbankas izsaka minējumus, kā digitālais eiro var ietekmēt bankas darbību.

“Konkurents tas nebūs, tas nebūs tādā veidā, ka šos kredītlīdzekļus neizsniegs, bet var ietekmēt kreditēšanas politiku tiešākā veidā, piemēram, var piemērot tādu monetāro politiku, kas ir daudz tēmētāka. Piemēram, reaģējot uz zināmiem politiskiem vispārējiem uzstādījumiem, noteikt labvēlīgākas procentu likmes noteiktiem sektoriem,” pauž Dainis Gašpuitis.

Šobrīd par digitālo eiro ieviešanas ērtumu un pieejamību, kā arī par drošību vēl pāragri spriest, jo notiek diskusijas ar ekspertiem, bet paredz, ka tas varētu būt pēc pieciem gadiem.