Turklāt šā gada maijā atskanēja vēl viens skaļš brīdinājuma signāls. Pēc lēmuma pastiprināt cīņu pret CO2 emisijām EK paziņojusi par plāniem ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) iekļaut arī loģistikas un būvniecības nozares, kas uzliktu uzņēmumiem pienākumu maksāt par oglekļa dioksīda emisijām.
ETS pašlaik attiecas uz enerģētikas, aviācijas un rūpniecības uzņēmumiem, kuru izmantoto iekārtu nominālā jauda pārsniedz 20 MW. Tiem jāsaņem nepieciešamais ETS kvotu apjoms, ko kompānijām jāpērk izsoles kārtībā biržā vai no citiem ražotājiem, kuriem nav nepieciešama pilns bezmaksas apjoms. Tiek lēsts, ka autotransporta un būvniecības uzņēmumiem emisiju atļauju nepieejamības gadījumā nāktos maksāt 40 miljardus eiro gadā.
“Pieredzējušās, rūpnieciski attīstītās Rietumeiropas valstis šo problēmu risina vienkārši: tās iegulda desmitiem miljonu eiro zaļās dabasgāzes jeb biometāna ražotņu būvniecībā jau tagad, nodrošinot papildu stimulus aprites ekonomikai, un tādējādi nodrošinās, ka vēlāk tām nepiemēros simtos miljonu mērāmus naudas sodus. Biometāna ražotņu skaits ES valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies un pašlaik pārsniedz septiņus simtus,” atzīmē E. Jakubonis.
Pēc E. Jakuboņa teiktā, kravas automašīnas, kuras darbina ar sašķidrinātu vai saspiestu biometānu, būtībā ir vienīgās, kas jau šobrīd efektīvi risina piesārņojuma un pārvadātāju izmaksu jautājumus, jo piesārņo ievērojami mazāk un patērē mazāk degvielas.
Turklāt sašķidrinātais biometāns ir lētāks nekā dīzeļdegviela, un daudzās valstīs potenciālie izejmateriāli pieejami lielos daudzumos. Tie ir, piemēram, lauksaimniecības, organiskie sadzīves un rūpniecības atkritumi, kultūraugu atliekas un notekūdeņi, kas piemēroti biometāna ražošanai.