Eiropas Komisija (EK) ir uzņēmusies vadību klimata pārmaiņu ierobežošanas virzīšanā. Kopīgais mērķis ir panākt, lai Vecā kontinenta valstis līdz šīs desmitgades beigām sasniegtu ievērojamu progresu, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinot vismaz par 55 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Jaunā transporta pasaule: Latviju gaida nenovēršamas pārmaiņas (26)
Liela uzmanība ir pievērsta transporta nozarei, jo tā rada apmēram trešdaļu SEG. Šajā jomā paredzamās izmaiņas jau drīzumā ietekmēs katru Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, tostarp Latvijas vieglo un kravas automašīnu parku.
Lai gan pārmaiņas vienmēr nes dažādus satricinājumus, transporta speciālisti mierina: tās nenotiks vienā dienā, un, otrkārt, valstīm, kas rīkosies saprātīgi, tās būs pat izdevīgas.
Iveco ar alternatīvām degvielām darbināmus komercautomobiļus izstrādā un ražo vairāk nekā divas desmitgades, un kompānijas Baltijas pārstāvniecības vadītājs Ernests Jakubonis uzskata, ka Latvija no fundamentālajām pārmaiņām var būt ieguvēja.
“Šī ir lieliska iespēja kravu un pasažieru transporta nozarei pārorientēties uz videi daudz draudzīgākas degvielas izmantošanu, negaidot pārejas perioda beigas, kad būs jāmaksā par piesārņojumu. Šobrīd ir piemērots laiks pārmaiņām ne tikai kopējās kontinenta politikas dēļ, bet arī tāpēc, ka ir plānots finansējums zaļajām iniciatīvām,” norāda E. Jakubonis.
Brīdinājums Baltijas valstīm
Visas pazīmes liecina, ka izmaiņas ir neizbēgamas arī Latvijā. Ir izskanējušas pirmās idejas par bezizmešu zonām Rīgā, un ir plāni zaļināt sabiedrisko transportu.
Turklāt šā gada maijā atskanēja vēl viens skaļš brīdinājuma signāls. Pēc lēmuma pastiprināt cīņu pret CO2 emisijām EK paziņojusi par plāniem ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) iekļaut arī loģistikas un būvniecības nozares, kas uzliktu uzņēmumiem pienākumu maksāt par oglekļa dioksīda emisijām.
ETS pašlaik attiecas uz enerģētikas, aviācijas un rūpniecības uzņēmumiem, kuru izmantoto iekārtu nominālā jauda pārsniedz 20 MW. Tiem jāsaņem nepieciešamais ETS kvotu apjoms, ko kompānijām jāpērk izsoles kārtībā biržā vai no citiem ražotājiem, kuriem nav nepieciešama pilns bezmaksas apjoms. Tiek lēsts, ka autotransporta un būvniecības uzņēmumiem emisiju atļauju nepieejamības gadījumā nāktos maksāt 40 miljardus eiro gadā.
“Pieredzējušās, rūpnieciski attīstītās Rietumeiropas valstis šo problēmu risina vienkārši: tās iegulda desmitiem miljonu eiro zaļās dabasgāzes jeb biometāna ražotņu būvniecībā jau tagad, nodrošinot papildu stimulus aprites ekonomikai, un tādējādi nodrošinās, ka vēlāk tām nepiemēros simtos miljonu mērāmus naudas sodus. Biometāna ražotņu skaits ES valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies un pašlaik pārsniedz septiņus simtus,” atzīmē E. Jakubonis.
Efektīvs risinājums
Pēc E. Jakuboņa teiktā, kravas automašīnas, kuras darbina ar sašķidrinātu vai saspiestu biometānu, būtībā ir vienīgās, kas jau šobrīd efektīvi risina piesārņojuma un pārvadātāju izmaksu jautājumus, jo piesārņo ievērojami mazāk un patērē mazāk degvielas.
Turklāt sašķidrinātais biometāns ir lētāks nekā dīzeļdegviela, un daudzās valstīs potenciālie izejmateriāli pieejami lielos daudzumos. Tie ir, piemēram, lauksaimniecības, organiskie sadzīves un rūpniecības atkritumi, kultūraugu atliekas un notekūdeņi, kas piemēroti biometāna ražošanai.
“Vienkāršs piemērs: videi draudzīgais ar biometānu darbināmais kravas automobilis Iveco S-Way NP 460 izdala par 95 procentiem mazāk sīko daļiņu, par 90 procentiem mazāk slāpekļa dioksīda un par 95 procentiem mazāk CO2 nekā dīzeļdegvielas analogs. Turklāt ar vienu degvielas uzpildi šāds automobilis var nobraukt 1600 km,” salīdzina E. Jakubonis.
Skaitļi rāda: degvielas tirgū būs vajadzīgs izrāviens
Alternatīvo degvielu attīstība Latvijai ir svarīga arī EK 2018. gadā publicētās Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED II) dēļ, kas tiek piemērota visās ES valstīs.
Tās mērķis ir palielināt visu veidu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem. Piemēram, līdz 2030. gadam 14 procenti degvielas, ko izmanto autotransportā un dzelzceļa transportā, būtu jāražo, izmantojot šādu enerģiju.
“Bez pašreizējā autotransporta parka, lai kāds tas būtu, mēs nevarētu dzīvot ierasto dzīvi. Tomēr skaitļi liecina, ka izmaiņas uz Latvijas ceļiem ir neizbēgamas. Ir skaidri formulēti ES mērķi un ir redzamas arī iespējas, kā tos sasniegt, tāpēc tās tikai jāizmanto saprātīgi,” atzīmē E. Jakubonis.