Pusmūža sieviete zilos gumijas cimdos caurspīdīgās plastmasas kastēs liek vistas gabalus. Vairāki vīrieši pie ražošanas līnijas ar gariem nažiem griež gaļu. Šeit maiņā strādā apmēram 50 baltos halātos ģērbtu darbinieku, taču viens personāžs īpaši izceļas ar nenogurdināmu veiklību.

Viņš paņem plānās kūpinātās desas šķēles un ar lielu precizitāti noliek tās uz paletes. Viņš pārvietojas ātrāk, nekā cilvēks spēj izsekot ar neapbruņotu aci. Viņš ir no Vācijas, un gaļas pārstrādes uzņēmums "Nõo Lihatööstus" šķīrās no 1,3 miljoniem eiro, lai dabūtu viņu savā komandā.

"Viņš nenogurst, neiet pārtraukumos, neņem slimības lapu un neprasa algu," slavē "Nõo Lihatööstus" izpilddirektors un finanšu vadītājs Radnars Lova. Viņš runā par uzņēmuma galveno artēriju - automātisko griešanas un iepakošanas līniju.

Par vienu lietu gan Lova kļūdās - ka modernā iekārta naudu vairs neprasa. Jo elektrība ir ievērojami sadārdzinājusies. Pārtiku nav iespējams ražot, sagriezt, safasēt vai transportēt bez elektrības un citiem enerģijas avotiem, piemēram, naftas, dīzeļdegvielas vai gāzes, kuras arī kļuvušas dārgākas.