Uz Marsa atklātas iepriekš neredzētas organiskas molekulas (2)

Protams, neviena no identificētajām molekulām neglabā sevī dzīvības pazīmes, tomēr liecina, ka jaunā tehnika, kuras ietvaros pašgājējam nav jāurbj, ir efektīva, lai meklētu uz oglekļa bāzes balstītās molekulas, kas, kā zināms, ir nozīmīga mums zināmās dzīvības pamata sastāvdaļa.

Eksperiments tika veikts 2016. gadā, kad zonde, meklējot dzīvības pazīmes, uzbrauca uz figurāla izciļņa. Kad pašgājējs gatavojās iegūt paraugus no akmens gabala, urbis pēkšņi pārstāja darboties, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Tā vietā, lai misiju uz laiku apturētu un urbi salabotu, NASA zinātnieki vienkārši mainīja paņēmienu. Tā vietā, lai smalcinātu akmeni, zonde izmantoja iepriekš savāktās smiltis un ievietoja tās tā saucamajā zondes “slapjajā laboratorijā”.

Šajā iebūvētajā laboratorijā ir deviņi trauciņi ar šķīdinātāju, kas katrs var tikt izmantots vienu reizi, tāpēc pētniekiem jābūt ļoti uzmanīgiem, izlemjot, kuru šķīdinātāju lietot.

Organiskos savienojumus Marsa akmeņos ir ārkārtīgi grūti pamanīt, jo, tikko tie ir sakarsuši, tie sadalās vienkāršākās molekulās. Tomēr, ja šie organiskie savienojumi vispirms reaģē ar citām ķimikālijām, tos ar dažādiem mērinstrumentiem var izanalizēt, pirms tie ir sadalījušies.

Tā ir asprātīgi veidota sistēma, kas ļauj ātri izanalizēt Marsa smilti. Līdz 2016. gadam šī sistēma vēl nebija ne reizi izmantota. Pētnieki necerēja, ka Marsa smilts tajā vietā būs organiski bagātīga.

Atrasto organisko savienojumu vidū bija amonjaks, benzoskābe un citi savienojumi. Daži no šiem savienojumiem uz Marsa nekad nebija identificēti.

Pēc vairākiem gadiem ilga darba pētījums tagad publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Astronomy”.