/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2021/03/01/13657141t1h80af.jpg)
Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, norādot, ka šā mērķa sasniegšanai būs jāpārveido Eiropas sabiedrība un ekonomika, lai tā būtu rentabla, taisnīga un sociāli līdzsvarota.
"Nedēļas fokusā" ⟩ Eiropas Zaļais kurss un Latvija: Visaptverošas pārmaiņas kā iespēja vai nākamā krīze (2)
Eiropas Komisijas Zaļais kurss ietver virkni politikas iniciatīvu, kuru mērķis ir palīdzēt ES līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitātes mērķi. Atsevišķi izstrādātais Eiropas Klimata akts ietver apņemšanos visos saistošajos tiesību aktos ieviest ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi un izveidot šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo regulējumu - precīzu un atmērāmu. Tā, piemēram, līdz ES līdz 2030. gadam paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Ko Zaļais kurss nozīmē Latvijai un it īpaši tās uzņēmējdarbības un ražošanas sektoram? Kāda ir banku loma finansējuma piešķiršanā Zaļā kursa mērķu sasniegšanā? Ko nozīmē Eiropas Komisijas "sabiedrības pārveidošanas" moto?
Par šiem un citiem jautājumiem Zaļā kursa sakarā "Nedēļas fokusā" diskutēja
- Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs,
- AS Latvenergo Regulācijas daļas vadītājs Kristaps Ločmelis,
- SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš,
- ekonomikas antropologs, TVNET eksperts Andris Šuvajevs.