Par soctīklu bloķēšanu Uzbekistānā atlaistas vairākas augsta ranga amatpersonas

Prezidents Šavkats Mirzijojevs atlaidis informāciju tehnoloģiju attīstību un komunikāciju ministru Šukratu Sadikovu. Darbu zaudējuši arī valsts telekomunikāciju uzraudzības dienesta vadītājs un valdības vadītāja interneta eksperts.

Amatpersonas tika sauktas pie atbildības par piekļuves bloķēšanu sociālajiem tīkliem 27.oktobrī, paziņoja prezidenta preses pārstāvis.

Sociālo tīklu bloķēšana izraisīja protestus. Neilgi pēc tam Mirzijojevs paziņoja, ka šie ierobežojumi bijuši "vienpusēji un nepārdomāti līdz galam". Pēc tam sociālie tīkli Uzbekistānā atkal bija pieejami.

Mirzijojevs, kurš kļuva par valsts vadītāju pēc ilggadējā autoritārā prezidenta Islama Karimova nāves, savas prezidentūras piecos gados īstenojis plašas reformas, lai modernizētu Uzbekistānu un veicinātu ekonomikas attīstību.

Tika liberalizēta valūtas maiņa, tādējādi likvidējot valūtas "melno tirgu", un samazināti nodokļi. Līdz 2025.gadam paredzēts privatizēt trīs ceturtdaļas valsts uzņēmumu, notiek intensīva ārzemju investoru piesaistīšana, valsts finansiāli atbalsta mazo uzņēmumu dibināšanu. Izvērsta korupcijas apkarošana. Pēdējos gados Uzbekistānā atvērtas vairāk nekā divdesmit ārvalstu augstskolu filiāles.

Ārpolitikā Mirzijojeva prioritāte ir sadarbības veicināšana Vidusāzijā, attīstot ekonomiskos sakarus. Uzbekistāna normalizējusi attiecības ar kaimiņvalstīm Tadžikistānu un Kirgizstānu, bet šomēnes notikušas sarunas ar Afganistānas talibu valdības pārstāvjiem. Arī jaunajā situācijā Taškenta ir ieinteresēta, lai turpinātos Uzbekistānas ražojumu eksports uz Afganistānu un tiktu īstenoti plānotie ekonomiskie projekti, tostarp tiktu uzbūvēts Mazārešarīfas-Pešāvaras dzelzceļš, kas ļautu eksportēt Uzbekistānas preces caur Pakistānas ostām.

Uzbekistānā 24.oktobrī notika prezidenta vēlēšanas, un tajās, kā jau bija gaidāms, amatu saglabāja Mirzijojevs.

Priekšvēlēšanu kampaņā viņš solīja strādāt pie demokrātiskām reformām un nepieļaut atgriešanos pagātnē.

Tomēr jauns Mirzijojeva parakstīts likums, kas prasa informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Uzbekistānas pilsoņu datus glabāt serveros Uzbekistānā, nevis ārvalstīs, ir pretrunīgs.

Šī iemesla dēļ Uzbekistāna ir nobloķējusi tviteri.

Tikmēr cilvēktiesību aktīvisti turpina apsūdzēt Uzbekistānas vadību pamatbrīvību pārkāpumos.