Pasaulē ir vietas, kur brauciens pa vecpilsētu ar vecu dīzeļauto var izmaksāt ļoti dārgi (8)

Iebrauc ar vecu dīzeli – maksā

Autovadītāju iecienītā lietotne Google Maps par šādām zonām brīdina jau tagad, un tas ir svarīgi, jo gan tūristi, gan vietējie mēdz saskarties ar problēmu, ka zaļo zonu robežas dabā ne vienmēr ir skaidri atzīmētas. Te ļoti palīdz navigācijas lietotnes, kuru paziņojumi darbojas Amsterdamā, Barselonā, Berlīnē, Londonā un Parīzē.

Īpaši ērti šo funkciju var izmantot autovadītāji, kuru auto multimediju sistēma atbalsta Android Auto un Apple CarPlay. Šāda saderība ir nodrošināta, piemēram, visos jaunajos Peugeot modeļos, un uzlādējamā hibrīda un elektriskās versijas gadījumā tā ir standarta aprīkojumā. Google Maps lietotne un ziņojumi tādā veidā tiek parādīti automašīnas centrālajā ekrānā, un vadītājam nenākas novērsties no ceļa.

Informācija par zonām aiztaupa nevajadzīgus pārsteigumus un izdevumus, jo, piemēram,

vienā no Londonas zaļajām zonām par braukšanu ar prasībām neatbilstīgu auto jāmaksā 12,50 sterliņu mārciņu (14,60 eiro) nodeva. Parīzē šādās vietās nepieciešama vējstiklā ielīmēta uzlīme. Ja tās nav, vadītājam jāmaksā 68 eiro sods, bet kravas automašīnu vadītājam nākas atvadīties no 135 eiro.

Padzen no vecpilsētām

Žurnālists, raidījuma TV Auto ziņas veidotājs Aldis Zelmenis norāda, ka daudzi Latvijas autotūristi jau ir informēti, ka vairākas Eiropas valstis, to skaitā Vācija, Francija, Lielbritānija un Beļģija, tradicionālajiem iekšdedzes automobiļiem ieviesušas bargus ierobežojumus.

“Tas ir dzīves fakts. Pat dīzeļu cienītāju lielvalstis Vācija vai Francija ir “uzgriezušas muguru” vecajiem pašaizdedzes motoru auto. Piemēram, Parīzē, Berlīnē, Hamburgā un Štutgartē veciem dīzeļiem ir aizliegts iebraukt. Nīderlandes pilsētās Amsterdamā, Roterdamā, Hāgā un citviet aizliegums skar ne tikai vecus dīzeļus, bet arī vecus benzīna auto. Grozi, kā gribi, zaļā transporta vilnis aptver arvien vairāk Eiropas valstu, un pirms došanās tālākā ceļojumā būtu prāta darbs izpētīt iespējamos aizliegumus un ierobežojumus, lai to fakts neatklājas pēdējā brīdī. Sodi, starp citu, nav nekādi mazie, un aizbildināšanās ar nezināšanu informācijas laikmetā būs vien neizdevies joks,” stāsta A. Zelmenis.

Viņš piebilst, ka

pilsētās patiešām ir problemātiskas vietas, kur reljefa un ēku izvietojuma dēļ piesārņojums izkliedējas ļoti lēni. Pārsvarā tās ir šauras ieliņas vecpilsētās, tāpēc Eiropas pilsētas ierobežo vidi piesārņojošo transportlīdzekļu kustību, un dažos gadījumos braukšana ar iekšdedzes auto ir aizliegta pilnībā.

Pēc žurnālista teiktā, autovadītājus no iebraukšanas pilsētas centrā cenšas atturēt ar dažādiem paņēmieniem. Paaugstināta maksa par stāvvietām un ielu sašaurināšana galu galā tiešām liek nopietni pārdomāt, vai ir vērts uz pilsētu braukt ar savu auto.

“Kā zināms, Latvijā ierobežojumu iebraukšanai Rīgā vai jebkurā citā pilsētā nav. Pat mūsu kūrortpilsētā Jūrmalā, kur jāmaksā par iebraukšanu, motora tipam un izmešu klasei nav nozīmes. Tomēr agrāk vai vēlāk ierobežojumi nonāks arī līdz mums,” komentē A. Zelmenis.

Apbraukšana nav nepieciešama

Pamatojoties uz informāciju no Google Maps, autovadītāji tagad var pielāgot sākotnējo maršrutu vai izvēlēties alternatīvu pārvietošanās veidu, piemēram, sabiedrisko transportu. Tajā pašā laikā

lielākajā daļā pilsētu no nodevām un satiksmes ierobežojumiem var izvairīties, braucot ar elektroauto. Prasībām atbilst arī uzlādējamie hibrīdi, kas vairākus desmitus kilometru spēj veikt elektriski.

Autovadītājiem, kuri joprojām nav apmierināti ar elektroauto sniedzamību, pievilcīgākā alternatīva ir un paliek uzlādējamie hibrīdi. Un tās nav mazjaudas automašīnas. Piemēram, Peugeot gadījumā 3008 Hybrid4 ir četru riteņu piedziņa, 300 ZS jauda un 60 km elektriskā sniedzamība, ko iespējams rezervēt piemērotākajam brīdim ar eSave funkciju, bet eksotiskais 508 un 508 Peugeot Sport Engineered pat attīsta 360 ZS. Lieki piebilst, ka atbilstošu piemēru arī citu autobūves uzņēmumu piedāvājumā šobrīd ir visai daudz.