Homoseksuāļi kā bubulis Polijā (2)

Kaujas vadībā soļo „poļu Jūlija“ jeb radikāli labējo partiju līdere Kaja Godeka. Viņa, tieši tāpat kā daļa mūsu labējo nacionālistu, konservatīvo un Kremļa ideju sludinātāju, ir pārliecināta šādos jautājumos: a) abortu ierobežošanā vai aizliegumā, b) geju un lesbiešu tiesību anulēšanā, c) seksuālās izglītības atcelšanā skolās. Tas nozīmē, ka uzbrukums cilvēktiesībām visos postsovjetisma bastionos izskatās vienādi. Protams, kaut ko aizliegt nav viegli, ja sabiedrības vairākums pret to iebilst. Tāpēc pirmais posms ir riebuma iedarbināšana visplašākajos sabiedrības slāņos pret noteiktām personām vai cilvēku grupām. Tieši ar to arī nodarbojas „poļu Jūlija“: piesauc piemērus, lai uzjundītu publikas nepatiku pret homoseksuāliem cilvēkiem. Viņai pieslejas vietējie nacionāli orientētie, tādi kā Pjotrs Kaleta, kurš lieto tos pašus argumentus, kas skan arī no Latvijas parlamenta tribīnes: „mēs esam par īstu ģimeni“, „mēs – par tradicionālu ģimeni“, ar to saprotot „labu ģimeni“. It kā geju un lesbiešu ģimenēs notiktu kaut kas slikts un šādu kopības formu pastāvēšana ierobežotu tautas progresu. Protams, lietojot jēdzienus “mēs esam par normālām attiecībām“, poļu homofobi izliekas nezinām, ka liels skaits „normālu ģimeņu“ izceļas ar varmācību mājās, alkoholismu, narkomāniju un nepavisam nav piemērs bērniem. Vēl viņi aizmirst, ka bērni faktiski nenoskatās vecāku dzimumaktā arī tā saucamajās „normālajās ģimenēs“ un tāpēc nekādi nespēj izlemt, ka fiziskā tuvība viena dzimuma cilvēkiem varētu būt kas nenormāli pretīgs un biedējošs. Pjotram Kaletam šķiet, ka viņš (un viņa sabiedrotie) zina vislabāk, kas ir tikumīgi un kas nav. „Mēs vēlamies, lai Polijā viss būtu normāli. Ja kāds mums pārmet, ka dzīvojam viduslaikos, tad lai ir viduslaiki. Mums ir jācīnās par savām tikumīgajām, poļu vērtībām,“ uzver Kaleta medijiem.