Kāpēc pandēmija padara autobraucējus agresīvus? (3)

Jānis Vanks, DBS autoskolas direktors: "Mēs to novērojām arī pirmās mājsēdes laikā. Neskatoties uz to, ka satiksme ir mazāka, tā ir daudz nervozāka. Tas noteikti ir psiholoģisks jautājums. Cilvēki vienkārši jūtas slikti."

Autoskolas novērojumiem piekrīt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

"Cilvēks ir atlaists no darba, viņam trūkst naudas. Viņš ir nomāktā stāvoklī, gatavs izpaust savu attieksmi visnepiemērotākajā vietā. Ceļu satiksme kalpo par zibensnovedēju negatīvā nozīmē. Viņi ir noguruši, nomocīti, dusmīgi uz visu. To nespēj paturēt sevī un izliek satiksmē," - tā Ivars Austers.

Mājsēde ir ekstremāla situācija, un ne visi prot tai pielāgoties, pat ja paši domā, ka to spēj.

Jānis Vanks: "Arī maza lieta, kas var izsist no līdzsvara, uzreiz nokaitina vairāk, un mēs uz to asāk reaģējam. Sīkumi, ko agrāk nemaz nebūtu ievērojuši, pēkšņi kaitina, ilgi gruzd un provocē uz asu rīcību. Ja viens no šoferiem izdara manevru kas pārsteidz citus, tas rada ķēdes reakciju.

Pret agresīvu braukšanu pat bez redzama iemesla, piemēram, gara sastrēguma, ir gan ilgtermiņa, gan īstermiņa zāles.

Pēc profesora Austera domām, ilgtermiņā tas būtu

padziļināts apmācības process autoskolās, apziņa par soda neizbēgamību un vairāk empātijas jeb, vienkāršāk sakot, spējas iejusties otra cilvēka ādā.

Jānis Vanks: "Mēģinām būt iecietīgāki, cienīt otru vairāk. Ja man ir slikti, tas nenozīmē, ka otram ir baigi labi. Visiem nav viegli. Atceramies, ka vadīt automašīnu ir sarežģīts un atbildīgs process, un emocijām nav vietas."

Ivars Austers: "Ja tu jūti dusmas, noskaiti līdz 10, tava rīcība noteikti būs citāda."