Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps uzskata, ka jau esošās normas paredz, ka deputāts rāda priekšzīmi: ievēro likumus un Satversmi. To pašu deputāts apņemas, nododot zvērestu.
Saeimas deputātam mandātu piešķir tauta vēlēšanās, un likums nevar būt instruments, kas to atņem. Izņēmums var būt vienīgi notiesājošs spriedums vai citi ārkārtēji gadījumi.
Eksperti uzskata, ka nevakcinēšanās nevar kļūt par pamatu Saeimas deputāta mandāta atņemšanai, tomēr tas var būt par apstākli, pie kura deputātu atstādina no dalības Saeimas sēdēs.
Arī citi konstitucionālo un cilvēktiesību eksperti uzskata, ka Saeimas vairākums ir tiesīgs izlemt, kā rīkoties ārkārtējos apstākļos, ja nevakcinētais apdraud Saeimas darbu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzklausīja dažādu juristu viedokļus un pēc ilgām pārrunām vienojās izstrādāt īpašu likumu Saeimas deputātiem.
Par speciālo likumu aizsardzības komisijā nobalsoja visi koalīcijas deputāti. Opozīcija - ZZS pārstāvis balsojumā nepiedalījās, bet pret bija Māris Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie” un “Saskaņas” deputāts Ivans Klementjevs. Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs “Nekā personīga” sacīja, ka Klementjevs nepārstāv visu frakcijas viedokli, un personīgi Urbanovičs balsošot par šo likumprojektu. Vēl pirms trim mēnešiem ideju par vakcināciju kā obligātu pienākumu skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un policistiem Saskaņas deputāti nobremzēja.
Toreiz balsojumā nepiedalījās arī daži koalīcijas deputāti, pamatā no Nacionālās apvienības.
Patlaban nevakcinēti ir pieci Saeimas deputāti. “Attīstībai/Par!”, zaļzemniekos, “Jaunās konservatīvās partijas” un “Jaunās vienotības” frakcijā potēti pret Covid-19 ir visi parlamentārieši.