Fūrmanis: lēmums aiziet no LĀB bija ļoti smags (15)

Kā raidījumam "Nekā Personīga" Latvijas Ārstu biedrības bijušais viceprezidents, lēmums aiziet no LĀB bijis ļoti smags.

"Punktu pielika pagājušās otrdienas ārkārtas valdes sēde, kuras iniciators biju es, lūdzot kliedēt bažas par stāstu par atrunāšanu no vakcinēšanos, ko it kā veikusi Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Izvērtās agresīva lamāšanās, savstarpēji pārmetumi manā virzienā, ar kādām tiesībām es vispār uzdrošinos uzdot šādu jautājumu. Tāpat arī aicinot, ka mums būtu nepieciešams ātri sasaukt biedru kopsapulci, tika atrasti dažādi juridiski aspekti, kāpēc to nedarīt.

Tāpat arī valdes vairākums nobalsoja, ka nav nepieciešams veikt ārkārtas vēlēšanas. Vairumu valdes locekļu LĀB darbs apmierina," sacīja Fūrmanis.

Roberts Fūrmanis atzīst, ka veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasījums nebija iemesls, kāpēc atkāpās no amata, taču iemesls bijis LĀB darba efektivitāte pandēmijas apstākļos un vēlēšanās iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā.

"Tajā skaitā arī Latvijas Ārstu biedrības valdes vairumam apmierina fakts, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidente izplata nepatiesus apgalvojumus," Fūrmanis piebilda.

Jau ziņots, ka LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis iepriekš ir publiski paudis, ka organizācijas vadītājai Ilzei Aizsilniecei būtu jāatkāpjas no amata saistībā ar viņas vājo darbību Covid-19 krīzes apturēšanā.

Savukārt Aizsilniece paziņoja, ka negrasās pamest organizācijas vadību, uzsverot, ka viņu "amatā ievēlēja Latvijas ārsti, nevis Pavļuts vai Fūrmanis, tādēļ ārstiem arī būtu jālemj par viņas turpmāko darbību LĀB.

"Kopš manas ievēlēšanas LĀB prezidentes amatā, biedru skaits no 1500 ir audzis līdz nepilniem 3000. Tas, ka šo trīs gadu laikā cilvēki ir iestājušies biedrībā, kaut ko nozīmē," sacīja LĀB prezidente.

Viņa neesot pret ārkārtas valdes sēdi, kas sasaukta pēc Fūrmaņa iniciatīvas, kā arī vajadzības gadījumā varot tikt organizētas ārkārtas vēlēšanas.

"Man pat būtu vienkāršāk, ja vēlēšanas notiktu, jo mans plāns bija būt biedrības prezidentei vienu ciklu. Mans mērķis, piekrītot šim amatam, bija mainīt attieksmi pret LĀB, paplašināt biedru skaitu, un lai valsts budžetā veselības aprūpei būtu finansējuma pieaugums.

Kopā ar kolēģiem, neatlaidīgi un mērķtiecīgi strādājot, mums ir izdevies panākt finansējuma pieaugumu, lai visiem veselības aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem - ārstiem, rezidentiem, ārstu palīgiem, māsām un viņu palīgiem, kā arī tehniskajiem darbiniekiem - varētu samaksāt jēdzīgu algu par viņu padarīto," sacīja Aizsilniece.

LETA jau ziņoja, ka LĀB pieprasīja veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Vēlāk demisijas pieprasījumam pievienojās arī Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vairāku dienu garumā organizēja tikšanās ar LĀB un citām mediķu organizācijām, veselības ministru, koalīcijas partneriem, kā arī visiem iesaistītajiem notika kopīga sanāksme. Pēc tās Kariņš paziņoja, ka Pavļuts ir apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus, un premjers lēmis ļaut ministram turpināt strādāt.