Zelta gredzens, kuru arheologi atrada senas vīna ražotnes drupās, tika valkāts pirms vairāk nekā 1000 gadiem ar mērķi atbaidīt paģiras.
Izraēlā atrasts sens “paģiru novēršanas” gredzens
Pamatīgā vīna ražotne, kurā gredzens tika atrasts, darbojusies Bizantijas laikā (330. līdz 1453. gads mūsu ērā). Tiek uzskatīts, ka Bizantijas periodā tā bija lielākā komerciālā vīna ražotne. Ar tur gatavoto augstas kvalitātes vīnu tika apgādāta visa Izraēla un citas pasaules vietas, rakstīts Izraēlas Senlietu pārvaldes “Facebook” kontā.
Tiesa, glītajam gredzenam ir mazs sakara ar baudu, ko sniedz glāze laba vīna. Tas bija paredzēts, lai glābtos no paģiru šaušalām, kas cilvēkam mēdz uzbrukt, ja šādas vīna glāzes bijušas vairākas.
Gredzenā iestrādāts violets akmens, kas, visticamāk, ir ametists. Cilvēki šajā reģionā uzskatīja, ka tāda veida pusdārgakmeņiem ir spējas novērst paģiru mokas.
“Ametists ir pieminēts Bībelē kā viens no 12 dārgakmeņiem, kuru valkāja tempļa augstākais priesteris. Šim dārgakmenim ir daudzi tikumi, to skaitā arī spēja novērst dzeršanas nelāgās sekas jeb paģiras,” paziņojumā rakstīja seno dārgakmeņu eksperts Amirs Golani.
Šādas ametista spējas “novērotas” jau vismaz Senajā Grieķijā, jo “ametists” ir cēlies no grieķu vārda “ἀμέθυστος”, kas nozīmē “nepiedzēries”.
Ametists ir kvarca paveids, kuru reiz uzskatīja līdzvērtīgu smaragdiem un rubīniem. 19. gadsimtā Brazīlijā tika atklātas lielas ametista raktuves, kas dārgakmeni padarīja lētu un viegli iegūstamu.
Atgriežoties pie gredzena, tas tika atrasts ražotnes vietā, kas izveidota ap 7. gadsimtu, un atradās blakus tukšu vīna mucu noliktavai. Tādu gredzenu, visticamāk, valkāja bagāts, augsta ranga vīrietis vai sieviete.
Jāņem vērā, ka gredzena valkāšana, lai novērstu paģiras, ir viena no interpretācijām. Ir iespējams, ka gredzena valkātājs ar šo rotu cerēja tik ātri nepiedzerties. Varbūt gredzens vienkārši reprezentēja valkātāja labklājību.
“Vai cilvēks, kurš valkāja šo gredzenu, cerēja izbēgt no paģirām pēc liela daudzuma vīna izdzeršanas? Mēs, visticamāk, to nekad neuzzināsim,” teica arheoloģisko izrakumu vadītājs Elī Hadads.