Nikaragvā uz ceturto prezidenta termiņu pārvēlēts Ortega (1)

Nikaragvas Augstākā vēlēšanu padome paziņojusi, ka Ortega ieguvis aptuveni 75% balsu.

Rietumvalstis asi kritizējušas svētdien notikušās vēlēšanas, kuru priekšvakarā tikuši apcietināti visi vērā ņemamie Ortegas sāncenši, bet pastāvošā režīma kritizēšana pasludināta par krimināli sodāmu noziegumu.

Kopš maija Ortegas kreisi autoritārā režīma policija apcietinājusi gandrīz 40 vadošos opozīcijas pārstāvjus, tostarp septiņus kandidātus uz prezidenta amatu, kā arī ietekmīgus uzņēmēju aprindu pārstāvjus, žurnālistus un pat savus kādreizējos līdzgaitniekus komunistisko teroristu rindās.

Vēlēšanās bez Ortegas tika ļauts piedalīties tikai pieciem mazpazīstamiem kandidātiem, kas pārstāv sīkas valdošo sandinistu satelītpartijas.

ASV prezidents Džo Baidens savā paziņojumā, kurš tika izplatīts vēl pirms rezultātu izsludināšanas, norādījis, ka Ortega kopā ar savu dzīvesbiedri Rosario Muriljo, kas ieņem viceprezidenta amatu, uzveduši "vēlēšanu pantonīmu, kas nav nedz brīva, nedz godīga".

Starptautiskajiem novērotājiem uzraudzīt vēlēšanu norisi netika atļauts. Arī žurnālistiem ieceļošana Nikaragvā tikusi liegta.

Ortega savulaik darbojies komunistisko partizānu kustībā, kas 1979.gadā gāza labējo Anastasio Samosas diktatūru. 1984.gadā viņš kļuva par valsts prezidentu un šajā amatā atradās līdz 1990.gadam.

Pie varas Ortega atgriezās 2007.gadā, un kopš tā laika valstī vērojama Latīņamerikas kreisi autoritārajiem režīmiem raksturīgā pakāpeniskā demokrātijas demontāža.

Baidens aicinājis Ortegu atjaunot demokrātiju un atbrīvot politieslodzītos. Kamēr tas netiks izdarīts, ASV izmantos visus tās rīcībā esošos "diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus," lai sauktu viņa režīmu pie atbildības, brīdinājis Baltais nams.

Daudzi nikaragvieši vēlēšanas boikotēja. Savukārt citi pēc 2018.gada nemieru apspiešanas, kuras laikā gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku, ir emigrējuši.

Daudzi no trimdiniekiem svētdien pulcējās kaimiņos esošajā Kostarikā, lai protestētu pret Ortega režīmu.