Plaisas šķietami perfektajā Ķīnas ekonomikas mehānismā: ko tās nozīmē pasaulei? (17)

No kolektīvām saimniecībām un bada līdz pasaulē zināmiem augsto tehnoloģiju zīmoliem, megapilsētām, kuras savieno superātri vilcieni. Vairāk nekā 800 miljonu cilvēku, kurus izdevies “izvilkt no nabadzības ķetnām”. Šie ir galvenie pieturas punkti, ar ko lepojas vietējā komunistu partija, uzsverot gadu desmitiem ilgstošo ekonomisko izaugsmi. Tomēr – šajā mehānismā ir vērojamas problēmas.

Cenšoties kontrolēt teju visu, kas atrodas tirgū, ierobežojot kompāniju ietekmi un varu, Ķīnas Komunistiskā partija ir spējusi izsist pamatu zem kājām tādiem e-komercijas titāniem kā “Alibaba”, kā arī vietējam kopbraukšanas servisam “Didi”. Šāda Ķīnas elites politika uzņēmumiem ir likusi zaudēt miljardiem dolāru no tirgus vērtības.

Turklāt – viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Evergrande” nonācis sabrukuma priekšā, pierādot, ka Ķīnā nekustamo īpašumu bumam varētu būt pienākušas beigas. Nedienas nekustamo īpašumu tirgū papildina arī prezidenta Sji Dzjiņpina aicinājums drastiski samazināt oglekļa izmešu apjomu, kas varētu sāpīgi ietekmēt rūpniecības nozari.

Pašreizējais laiks ir ļoti sensitīvs ne tikai Ķīnai, bet visai pasaulei. Nākamajā gadā Sji, visticamāk, nodrošinās sev trešo termiņu partijas un valsts vadītāja amatā. Ķīnas Komunistiskā partija paļaujas uz to, ka ekonomiskā izaugsme turpināsies, tādējādi ļaujot saglabāt neapstrīdamu vietu pie varas stūres.

“Tas ir tāds interesants darījums, kas līdz galam nav skaidri saprasts – uzņēmumi it kā darbojas bez politiskas ietekmes, bet valsts politiskajā līmenī uzņemas visus galvenos laurus,” norāda “Morgan Stanley” analītiķis Freizers Hovijs.

Viņš uzsver, ka Ķīnas elites attiecībās ar uzņēmumiem sāk veidoties ievērojamas plaisas.

“Ir ekonomikas disbalansa simptomi, kas iekļauj sevī arvien lielāku nevienlīdzību, bīstamu atkarību no nekustamā īpašuma nozares, klimata pārmaiņām, kamēr patērētāju un korporatīvie parādi sasniedz nebijušus apjomus. Valdība cenšas reformēt šo kārtību, paaugstinot dzīves līmeni strādājošajiem un viņu ģimenēm. Tomēr –

Ķīnas elite dara vairākas lietas, kas itin viegli var “notriekt ekonomikas vilcienu no sliedēm”. Tas viss – lai tikai partija saglabātu savu varu,” norāda Hovijs.

Pasaules ekonomikai ir manāmas grūtības atkopties no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, un Ķīnas ekonomikas problēmas ir ļoti nepatīkams signāls investoriem un politikas veidotājiem. Līdz ar to rodas jautājums – ko nozīmē Ķīnas ekonomikas problēmas gan pašai valstij, gan visai pasaulei?

Kļūme šķietami nevainojamā mehānismā

Nekustamā īpašuma sektors Ķīnas izaugsmē spēlē ļoti svarīgu lomu, un tā tas ir jau vairākas desmitgades. Drīz pēc Tjanmeņas laukuma traģēdijas 1989. gadā Ķīnas valdība ieviesa vairākas ekonomiskās reformas. Viena no tām - “visu atbildību par sociālajiem pakalpojumiem novirzīt uz pašvaldībām”. Turklāt – nepiešķirot pašvaldībām papildu finansējumu.

“J Capital Research” līdzdibinātāja Anne Stīvensone-Janga skaidro, ka ar šādu risinājumu Ķīnas valdība vēlējās panākt, ka “zeme strādā valsts labā”.

“Lai iegādātos zemi vai uzbūvētu māju, bija nepieciešams aizņemties naudu. Pēc tam vēl iesaistījās nekustamo īpašumu attīstītāji, kas aizņēmās astronomiskas naudas summas, lai iegādātos zemesgabalus, kurus pēc tam attīstīt pēc nepieciešamības. Šķita, ka visi ir laimīgi,” skaidroja Stīvensone-Janga.

“Valdība ieguva nodokļus no būvmateriālu ražotnēm, kā arī celtniecības kompānijām. Vietējās varasiestādes tikmēr turpināja aizņemties un pārdot attīstītos īpašumus. Cilvēki, kuri iepriekš dzīvoja nelielos zemesgabalos, nu varēja pārcelties uz jaunām mājām, kas iepriekš tika attīstītas. Neviens īsti nevēlējās mainīt šo ciklu,” norāda Stīvensone-Janga.

Ķīnas valdībai, iespējams, nekustamais īpašums bija kā vienkāršs veids, kā veicināt izaugsmi. Pašlaik ar nekustamo īpašumu saistītās nozares sastāda trešo daļu no Ķīnas iekšzemes kopprodukta. Turklāt īpašumu cenas Ķīnā kopš 2002. gada ir cēlušās seškārtīgi.

Ko mācīties no “Evergrande” grūtībām?

Laikam ejot, īpašumu attīstītāji turpināja aizņemties arvien lielākas summas, lai spētu attīstīt arvien lielākus projektus. Atsevišķiem attīstītājiem parādu slogi nu kļuva par smagu, tieši tāpēc valsts atzina, ka ir nepieciešams iejaukties šajā sektorā, lai novērstu katastrofālas sekas. Pagājušajā gadā tika pieņemtas “Trīs sarkanās līnijas” - regulējums, kas piespieda nekustamo īpašumu attīstītājus rūpīgāk uzraudzīt savus finanšu rādītājus. “Evergrande” problēmas, ļoti iespējams, ir tieši tas, ko Ķīnas valdība patiesībā arī vēlējās, - “satricināt sektoru”, kurā ir milzīgs parādu līmenis.

“”Evergrande” situācija pašlaik liecina par to, ka nekustamo īpašumu tirgū Ķīnā ir pārpilnība. No otras puses – Ķīna, iespējams, tagad “dod pa bremzēm”, cenšoties atdzesēt vienu no galvenajiem ekonomikas izaugsmes dzinējiem. Jau tagad varam vērot pat 20% aktivitātes samazinājumu īpašumu sektorā,” norāda Šveices bankas “UBS” bijušais vecākais ekonomists Džordžs Magnuss.

Eksperti kā Hovijs norāda, ka ir dažas indikācijas, ka Ķīnā, iespējams, tiek gatavota “sektoru maiņa”. ““Evergrande” nokavētie parādu maksājumi turpinās uzkrāties, un tas arī radīs vajadzību Ķīnai meklēt jaunu izaugsmes dzinēju, piemēram, patēriņa jomā. Pašlaik Ķīnas nekustamo īpašumu jomā ir izteikta pārkaršana,” skaidro Magnuss.

Problēmas ne tikai ar nekustamo, bet arī intelektuālo īpašumu

Kamēr Ķīnas valdībai nākas cīnīties nekustamā īpašuma jomā, varasiestādēm nākas “karot” vēl vienā frontē ar uzņēmumiem, lai novērstu iespējamu varu un kontroli pār privāto sektoru. Pekina ir ieviesusi jaunus un stingrus noteikumus izglītības jomā, lai mazinātu studentu izdevumus un spiedienu jau tā ļoti saspringtajā akadēmiskajā vidē.

Tikmēr Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāziedo daļa savu ienākumu labdarībai pēc tam, kad valdība ieviesa datu kontroles likumus (piemēram, kas ierobežo laiku, ko jaunieši var pavadīt, spēlējot spēles), noteica rekordlielu sodu pret “Alibaba”, kā arī citiem tirgus spēlētājiem. Kompānijām, kuras kotē savas akcijas ārzemēs, arī nākas saskarties ar grūtu dzīvi – kopbraukšanas platforma “Didi” kopš jūlija ir zaudējusi vairāk nekā pusi savas vērtības. Tas viss tādēļ, ka uzņēmums kotēja savas akcijas ASV biržās.

Ķīnas mediji aktīvi citē apskatnieku Li Gungmanu, kurš šo situāciju dēvē par “dziļu revolūciju”.

“Kapitāla tirgus vairs nebūs paradīze kapitālistiem, kuri vēlas nakts laikā kļūt stāvus bagāti,” rakstīja Li. Tomēr, skatoties plašāk, ir vienkārši saprast, kādēļ Pekina kļūst agresīva pret privātām kompānijām un tā saucamajiem kapitālistiem jeb Ķīnas uzņēmējiem, kas nopelna lielu naudu un atļaujas nepakļauties partijas prasībām.

Turklāt arī ārvalstu investori sāk rūpīgi pārdomāt, vai investēt Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumos. “ARK Invest” vadītāja Ketija Vuda medijam “Financial Times” atzina, ka viņas vadītā kompānija ir apturējusi investīcijas Ķīnā.

“Tas ir liels risks, ņemot vērā, ka Ķīnas elite var ķerties klāt sektoram, kas ir tik nozīmīgs ekonomikai. Domājams, ka liela problēma ir tajā, ka liela daļa investoru ir pārāk idealizējuši Ķīnu, it īpaši pēdējo gadu laikā,” norāda “Morgan Stanley” Āzijas nodaļas bijušais vadītājs Stīvens Roučs.

Kapitālisms – draugs vai ienaidnieks

Pasaulē lielākā investīciju fonda “Bridgewater” dibinātājs Rejs Dalio norāda, ka, “Ķīnas līderuprāt, kapitālisms ir veids, kā palielināt gan bagātību, gan varu. Tā arī ir galvenā atslēga. Tomēr ir ļoti svarīgi pārdalīt šīs bagātības”.

Viņš pauž, ka, neraugoties uz Ķīnas atklāti pausto naidu pret kapitālismu un kapitālistiem, tieši Ķīna un ASV ir divas lielākās kapitālisma valstis.

“Ķīna diez vai vēlētos atgriezties pie tā, ko mēs zinām kā klasisko komunismu,” pauda Dalio.

Kas notiks, ja Ķīnas ekonomiskā izaugsme apstāsies?

Lielākais jautājums pašreizējā situācijā ir šāds – kas notiks, ja Ķīnas matemātiskie aprēķini tomēr izrādīsies nepareizi un viena no globālajām ekonomiskajām lielvarām “pazaudēs” galvenos ekonomikas izaugsmes dzinējus? Un ja tas radīs sociālus nemierus?

Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā ekonomika sabremzēsies un kā Ķīnas iedzīvotāji sajutīs šīs situācijas sekas.

“Problēmas rada sociālo mērķu sasniegšana – lai panāktu labus darba apstākļus piegādes jomā strādājošajiem, nekustamā īpašuma ierobežojumi var radīt draudzīgākus nosacījumus “vidējā slāņa pārstāvjiem”, bet – tas var nozīmēt lielāku valsts iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē,” uzsver Vācijas domnīcas MERICS analītiķis Jākobs Ginters.

Ja ekonomiskā izaugsme samazināsies līdz kritiskam līmenim, kad to sajutīs arī vienkāršie pilsoņi, Ķīnas valdībai jārēķinās ar iespējamu cilvēku neapmierinātību. Tomēr, ņemot vērā Ķīnas valdības kontroli pār informācijas kanāliem, šī informācija tiks pavērsta sev labvēlīgā gaismā.

“Ja Sji Dzjiņpins sāks zaudēt kontroli pār ekonomiku, diez vai pastāvošo Ķīnas varu varētu saukt par mūžīgu. Agri vai vēlu konflikts ar lielo biznesu būs jārisina, tāpat kā citas problēmas,” norāda Magnuss.

Jāatceras, ka Ķīna ir tik cieši integrēta globālās ekonomikas sistēmā, ka jebkāda veida satricinājumi šajā valstī būs jūtami visā pasaulē. Pērn ārvalstu investoriem piederēja aptuveni 3,5% Ķīnas akciju un obligāciju tirgus. Tas ir neliels procents, taču tāpat – tā vērtība pārsniedz simtiem miljardu dolāru.

Savukārt Ķīna ir viens no pasaulē lielākajiem ASV Valsts kases vērtspapīru klientiem. Ja Ķīna palēninās šo instrumentu iegādi, ASV varētu nākties piesaistīt citus klientus, paaugstinot procentu likmes. Tas, savukārt, ietekmēs likmes visā ASV ekonomikā. Kāds pētījums rāda, ka Ķīnas ekonomiskās problēmas smagāk skartu ekonomikas Āzijā un pārējās BRICS valstis smagāk nekā Rietumvalstis.

Tomēr Ķīna nevar atļauties “strauji nobremzēt un palikt bez sekām”.

Ginters spriež, ka Ķīnas ekonomiskā palēnināšanās varētu padarīt Ķīnu par noslēgtāku valsti.

“Jebkurš ekonomikas izaugsmes palēninājums vai cita veida izaicinājums – to vienmēr var pavērst kā “ārvalstu spēku” ietekmi, piemēram, ASV darbību rezultātu. Nacionālisma kārts pašmāju problēmu risināšanai pasaulē ir visai jauna taktika, kas Ķīnas Komunistiskajai partijai vēl jāapgūst,” spriež Ginters.