Lietuvas pierobežā grasās izsludināt ārkārtējo situāciju

Kā žurnālistiem sacījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, valdības ierosinājums nav patvaļīgs, bet balstīts uz atbildīgo institūciju veikto riska analīzi un piedāvātajiem risinājumiem.

Ārkārtējo situāciju uz vienu mēnesi ieteikts izsludināt piecu kilometru zonā gar valstu robežu, kā arī nelegālo imigrantu izvietošanas vietās Ķībartos, Medininkos, Pabradē, Ruklā un Viļņā.

Šai laikā tiktu ierobežotas Lietuvā izmitināto migrantu tiesības sarakstīties un runāt pa telefonu, izņemot iespēju sazināties ar valsts iestādēm.

Kā sacījusi premjere, piecu kilometru zonu gar robežu vajadzētu noteikt, paredzot iespēju, ka migranti lielā skaitā varētu ierasties pie robežas vairākās vietās.

"Robeža ir gara, un mūsu spēki visos gadījumos būs ierobežoti, tāpēc īpašs režīms varētu būt nepieciešams plašākā teritorijā nekā tikai pati pierobežas josla," viņa norādījusi.

Paredzētos ierobežojumus nelegālo imigrantu nometnēs Šimonīte skaidrojusi ar to, ka tur notikušie protesti un nekārtības liecina, ka migranti savu rīcību savstarpēji saskaņo.

Kā ziņots, pirmdien vairākās Lietuvas nelegālo imigrantu izmitināšanas vietās izraisījās nekārtības. Visnemierīgākā situācija izveidojās migrantu nometnē Medininku robežsargu skolā pie Baltkrievijas robežas, kur izmitinātie ārvalstnieki pieprasīja viņus atbrīvot, trokšņoja un mēģināja izgāzt vārtus.

Kad atrisināt situāciju mierīgā ceļā neizdevās, robežsardzes īpašo uzdevumu nodaļas darbinieki iegāja nometnes ģimeņu sektorā, kur vairāki ārvalstnieki mēģināja viņiem atņemt ieročus, un robežsargiem nācās lietot asaru gāzi un septiņus aktīvākos nekārtību cēlējus saslēgt roku dzelžos un izolēt.

Lietuvas robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs izteicis pieļāvumu, ka migrantu darbības Lietuvā un pie Baltkrievijas un Polijas robežas varētu būt saskaņotas.

"To novērojām arī agrākajās epizodēs, un vakardiena to ļoti uzskatāmi parādīja, tādēļ ierosināts, lai mobilie sakari un internets būtu pieejams tikai saziņai ar valsts iestādēm - kamēr cilvēks tur uzturas, kamēr tiek izskatīts viņa patvēruma pieteikums, kamēr pastāv viņa faktiskās vajadzības, bet citiem mērķiem - nē," izteikusies premjere.

Nepieciešamību ierobežot satiksmi piecu kilometru zonā gar valsts robežu valdības vadītāja skaidrojusi ar to, ka tādējādi robežai nevarētu piekļūt iespējamie cilvēku kontrabandisti, kas gribētu migrantus vest tālāk.

Ārkārtējās situācijas režīms līdztekus pārvietošanās ierobežojumiem un sakaru bloķēšanai migrantu nometnēs arī ļautu valstij krīzes risināšanai piesaistīt rezerves līdzekļus.

Kopš 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā jau vairāk nekā 6000 ārvalstniekiem. No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti gandrīz 4200 nelegālie imigranti.