Astoņi kustoņi jeb demokrātija “formas pēc” (3)

Nākamā gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšana Saeimas Budžeta un finanšu komisijā atklāj nedemokrātisku un brīžiem pat absurdu lēmumu pieņemšanas procesu. Neatkarīgs novērotājs (vai jebkurš sabiedrības loceklis) varētu cerēt, ka diskusija par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem iezīmēs parlamentā pārstāvēto politisko partiju skatījumu uz noteiktām problēmām. Šādi varētu izzināt politisko racionalitāti, kas nosaka valsts attīstības iespējas, analizēt argumentus, kas tiek izmantoti konkrētu priekšlikumu atbalstam. Tomēr šī intuitīvā cerība izrādās naiva. Institūcijā, kam vajadzētu iemiesot valsts demokrātisko garu, diskusija nenotiek. Ir tikai mehāniska balsošana – “par”, “pret”, “atturos”. Priekšlikumi netiek skatīti pēc būtības. Viss ir izlemts iepriekš. Deputāti patiesībā ir skatītāji, un komisijas sēdes ir drīzāk formalitāte, nevis demokrātiskas sabiedrības politiskās gribas izpausme.