ASV iedzīvotājus Džordžijas štata ziemeļu daļā apsēduši biedējoši milzu zirnekļi, kuri saviem tīkliem apvijuši mājokļu pagalmus, elektrības stabus, pastkastes un pat dārzeņu vagas, vēsta portāls “Science Alert”.
Šausmas Džordžijas štatā jeb austrumu zirnekļu invāzija mājas dārzā
Zirnekļu savītie apaļie tīkli ir vismaz trīsmetrīgi un ir sagādājuši pamatīgas raizes vietējiem iedzīvotājiem vairāk nekā 25 štatos apgabalos.
“Vaininieks” ir gaiši dzeltens “Trichonephila clavata” sugas zirneklis, sevišķi invazīva suga, kuras dzimtene ir Austrumāzija – Ķīna, Mongolija, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja un citas reģiona valstis.
Aptuveni 7.6 cm lielo zirnekli iedzīvotāji pirmo reizi ievēroja 2014. gadā 128 km uz ziemeļaustrumiem no Atlantas pilsētas. Riks Hēbeke, Džordžijas dabas muzeja kolekcijas vadītājs, norādīja, ka zirneklis no Āzijas, visticamāk, ir atceļojis kuģu konteinerā.
Kopš 2014. gada “Trichonephila clavata” populācija ir strauji augusi un izplatījusies pa ASV. Taču Džordžijas štata iedzīvotāji tik intensīvai zirnekļu invāzijai šogad nebija sagatavojušies.
Džordžijas Universitātes entomologs Vils Hadsons portālam “Science Alert” norādīja, ka viņa paša mājas pagalms kļuvis praktiski neapdzīvojams. Tas bijis viscaur noklāts ar zirnekļu tīkliem, un līdz šim Hadsons bijis spiests iznīcināt vairāk nekā 300 zirnekļu.
“Pagājušajā gadā te bija tikai daži zirnekļi, kas nebija sevišķi uzkrītoši laikā, kad veicu labiekārtošanu. Šogad to ir jau vairāki simti, mans pagalms ar viņu tīkliem sāk izskatīties pēc filmas “Arachnophobia” uzņemšanas laukuma,”
turpina Hadsons.
“Joro” zirnekļi ir bieži sastopami Ķīnā, Taivānā, Japānā un Korejā, tos var atpazīt pēc pārsteidzoši simetriskajiem tīkliem. Kaut arī indīgi, tie savu upuri, kas nokļuvis tīklā, tikai paralizē, taču nenogalina.
Inde nav nāvējoša cilvēkiem, suņiem un kaķiem, izņemot gadījumus, ja ir alerģija pret kukaiņu kodumiem. To dzēliens parasti nav tik stiprs, lai atstātu redzamas pēdas uz ādas.
Lielākā daļa “Joro” zirnekļu iznīks novembra beigās, taču tie, visticamāk, no cilvēku redzesloka nepazudīs.
Pastāv iespēja, ka tie tīklu mežģos ir paguvuši sadēt olas, vienā šādā veidojumā atrodas ap 400 olu. Zirneklēni, pavasara vēja nesti, var šķērsot lielas teritorijas, kas tad arī veicina kukaiņu izplatību.
Pētnieki ar vieglu humoru tomēr aicina iedzīvotājus nelūgtos ciemiņus uztvert ar laipnību, jo tā ir iespēja atbrīvoties no dārza kaitēkļiem dabīgā ceļā, bez pesticīdu izmantošanas.