Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Ķīnas skolā māca angļu valodu: Laines un Artura pieredzes stāsts (3)

Skolotājas un skolēni Ķīnā. Attēls ilustratīvs.
Skolotājas un skolēni Ķīnā. Attēls ilustratīvs. Foto: Shutterstock

Latvieši Laine Pērse un Arturs Driņins Ķīnā dzīvo jau gadu un tur pasniedz angļu valodas stundas. Par to, kāda ir ikdiena un kā ir strādāt citā valstī par skolotājiem, vēsta ReTV.

Arturs un Laine ir kaislīgi ceļotāji, pabijuši vairākās valstīs un iepazinušies ar dažādām kultūrām. Pašlaik abi piestājuši Ķīnā, Maņdžouli, kur jau gadu māca angļu valodu skolā.

“Ķīna ir ļoti liela un ļoti dažāda. Mēs atrodamies deviņus kilometrus no Krievijas robežas. Vienā no lielākajiem Ķīnas reģioniem iekšējā Mongolijā.

Mums ir pa visam citāda Ķīna nekā parasti. Tagad ir deviņi vakarā, sešu stundu atšķirība. Tas ir interesanti, jo es Latvijā nāku no Alūksnes, un Alūksne ir 20 kilometru attālumā no Krievijas robežas; pārbraucot uz šejieni, es esmu tuvāk Krievijai, nekā esot Latvijā.”

Laine un Arturs pirms trim gadiem pirmo reizi ieradušies Ķīnā, kur nejauši sastapa kādu krievu pāri - šie cilvēki izstāstīja, cik lieliski ir mācīt ķīniešiem angļu valodu. Sākumā abi nesaprata, kā tas ir iespējams, ka ārzemnieks var strādāt par skolotāju bez atbilstošas izglītības.

“Jābūt tikai bakalaura grādam - vienalga, kādā jomā. Tev pat nav jābūt skolotājam, bet būtu vēlams grāds izglītībā, jo tad ir augstāka alga.

Vislabāk ir tad, ja nāc no angliski runājošas zemes, bet, ja nenāc, visu var, kā saka, “piečunīt”. Mēs esam it kā no Jaunzēlandes.”

Ķīnā skolotāja darbu vieglāk iegūt, ja nāk no angliski runājošajām valstīm: Austrālijas, Jaunzēlandes, Amerikas, Anglijas. Kā stāsta abi ceļotāji, Ķīnā skolotāja profesija ir ļoti cienījama. “Ieejot klasē, it īpaši mēs, kas izskatāmies vizuāli citādāk, ir milzum daudz prieka, skolēni nezina, kur likties. Ir tā, ka ieej klasē un ierauga tevi - skrien, apkampj, jā, tu būsi mans jaunais skolotājs! Visi ir starā, ļoti negaidīti, ļoti silti pieņem.”

Vēl dzīvojot Latvijā, Laine strādāja bērnudārzā, tāpēc viņa zina, ko nozīmē darbs izglītības iestādē. Dzīvojot Ķīnā, katra diena nes kaut ko jaunu un negaidītu. Bijuši arī pārsteigumi. “Ķīniešu valodā ir frāze “šank ku”. Tas nozīmē - nodarbība sākas. Es pat negaidīju, noskatījos grāmatiņā - ā, okey, šo varētu, kad ieiešu klasē, pateikt. Iegāju, visi tādi atslābuši, nu ko - “šank”. Visi pieceļas un saka - labdien, skolotāj, labdien.”

Arturs un Laine pēc Ķīnā nodzīvota gada sapratuši, ka tā ir gandrīz vai kā cita pasaule, ārzemnieki tur tiek ļoti augstu vērtēti. “Jo algas skatās - nu, jā, tur pāris tūkstošus saņem mēnesī, tad mēs tev šeit arī maksāsim to pašu. Lai gan ķīniešu skolotājs kā tāds pelna par mums sešas reizes mazāk nekā mēs par to pašu darbu. Tādu dzīvi mēs negaidījām. Mums ir piešķirts dzīvoklis, apmaksāti visi komunālie maksājumi: elektrība, ūdens, internets. Mums ir ķīniešu asistents. Ja mums ir kāda problēma, mēs uzzvanām. Ķīniešu asistents palīdz sagādāt šajā valstī visu, ko vajag, - aiziet pie ārsta, iztulkot, uzrakstīt vēstuli. Aizsūtīt pa pastu, ja vajag. Palīdzība no skolas ārzemniekiem ir milzīga.”

Laine un Arturs stāsta, ka dzīve Ķīnā tiek uzraudzīta; par visu ir jāatskaitās, piemēram, kurā autobusā brauci un kurā vietā sēdēji. Savukārt Covid-19 tur uztver ļoti nopietni: atklājot vienu Covid-19 saslimušo, visiem jāveic Covid-19 tests un visā pilsētā lokdauns. Pēc gada Ķīnā Laine un Arturs tomēr jūtas kā mājās, pagaidām vēl nedomā atgriezties Latvijā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu