Ekonomists: Šajā pandēmijas vilnī pieauguši Latvijas iedzīvotāju tēriņi ārvalstīs (4)

Ekonomists norāda, ka ekonomiskais jautājums patlaban ir pagājis otrajā plānā divu iemeslu dēļ.

"Pirmkārt, mēs esam sapratuši, ka tās nozares, kas ir kritiski jātur vaļā, proti, viss eksportējošais sektors, uz kā balstās ekonomika - rūpniecība, eksportējošie pakalpojumi, pat aviācija -, turpina darboties. Otrkārt, kas attiecas uz iekšējo ekonomiku, ir atstrādāti atbalsta mehānismi tajās jomās, kuras skāruši ierobežojumi, proti, tirdzniecības un pakalpojumu jomās."

Āboliņš apgalvo: ja mērītu ekonomiskos zaudējumus, tad lielākais zaudējums ir valsts parāda pieaugums un budžeta deficīts.

Viņš norāda, ka tālāk seko IKP, kur Latvija mazliet atpaliek no kaimiņvalstīm šajā krīzē, un tad seko bezdarba līmenis.

"Iepriekšējā vilnī valsts kompensēja dīkstāves, un šī nauda palika ekonomikā. Mēs varbūt to neiztērējām uzreiz, bet uzkrājām. Tajā brīdī, kad ierobežojumi atceļas, mēs to ejam tērēt," apgalvo Āboliņš, piebilstot, ka šobrīd restorānu, ēdināšanas nozares klienti vairāk tērē naudu ārzemēs, nevis Latvijā. 

Tāpat viņš piebilst, ka nauda, ko aizņemas valsts budžetam, nepaliek Latvijā. "Tie ir tie dati, ko mēs redzam bankas iekšienē.

Kritums tēriņiem iekšzemē ir ap 30%. Savukārt par 10% pieaudzis tēriņu kāpums ārzemēs."