"CV Online": ierobežojumi pandēmijas laikā nosaka svārstības darba tirgū

Viņa norādīja, ka Latvijas darba tirgus kopš pirmās ārkārtējās situācijas izslidināšanu 2020.gada martā ir piedzīvojis būtisku satricinājumu un pārmaiņas.

"Ja vēl 2020.gada sākumā tika prognozēta darba tirgus izaugsme, tad jau pāris mēnešus vēlāk, martā, ar Covid-19 saistītie ierobežojumi radīja tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu," pauda Roziņa.

Viņa piebilda, ka līdz ar pirmās ārkārtējās situācijas ieviešanu par vairāk nekā 60% samazinājās vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits.

Tāpat izmaiņas bija vērojamas kandidātu pieteikumu skaitā, būtiski palielinot kandidātu interesi par vakancēm. Lielākais vidējais pieteikumu skaits pandēmijas laikā bija vērojams pagājušā gada septembrī, vidēji vienam darba piedāvājumam saņemot vairāk nekā 30 pieteikumu, kamēr pirms ārkārtējās situācijas tie bija vidēji 14 pieteikumi.

Roziņa atzīmēja, ka pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmē lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri konkrētajā brīdī meklē jaunus papildspēkus savai komandai, tas ir labvēlīgs laiks, lai stiprinātu komandu ar talantiem, kurus iepriekš būtu grūti piesaistīt.

"Lai arī pagājušā gada nogalē līdz ar jauniem ierobežojumiem valstī atkal bija vērojams darba piedāvājumu skaita kritums, tas nesasniedza 2020.gada pavasara negatīvos rādītājus. Iespējams, daudz vairāk darba devēju un darba ņēmēju bija sagatavotāki attālinātam darbam, pārmaiņām un nepieciešamībai tām pielāgoties," piebilda Roziņa.

Pēc viņas teiktā, šogad darba sludinājumu skaits turpināja pieaugt, to skaitam par 60% pārsniedzot līmeni, kādas bija pirms pandēmijas,

taču līdz ar vakanču skaita pieaugumu samazinājās arī vidējais pieteikumu skaits uz vienu darba sludinājumu - kopš šā gada maija vidējais pieteikumu skaits uz vienu sludinājumu ir 13. Šogad septembrī un oktobrī lielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju bija vērojama administratīvā darba/asistēšanas, pārdošanas, tirdzniecības, pakalpojumu un vadības kategoriju vakancēm.

Tāpat Roziņa minēja, ka līdz ar šogad oktobrī izsludināto ārkārtējo situāciju, jauniem ierobežojumiem un "mājsēdi" "CV-Online Latvia" novēro strauju darba piedāvājumu skaita samazinājumu - oktobra trešajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš bija par 45% mazāk darba sludinājumu.

"Pēdējais pusotrs gads parāda darba tirgus svārstības un ierobežojumu, un atbalsta lielo ietekmi. To, kāda un cik liela būs ilgtermiņā Covid-19 "trešā viļņa" ietekme, šobrīd vēl ir pāragri spriest, taču skaidrs, ka tas būtiski ietekmēs darba tirgu, nozaru un darba ņēmēju konkurētspēju," pauda Roziņa.

Viņa arī norādīja, ka iepriekš tradicionāli lielāka darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija gada sākumā un rudens periodā, taču kopš pagājušā gada galvenās tendences darba tirgū ir saistītas ar jaunu ierobežojumu ieviešanu, kas, īpaši ierobežojumu sākuma periodā, parāda nogaidošāku pozīciju gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Tāpat Roziņa sacīja, ka Latvijā kopš gada sākuma salīdzinājumā ar 2020.gadu ir audzis to darba devēju skaits, kas aktīvi meklē papildinājumu komandai, piemēram, pēdējo sešu mēnešu laikā katru mēnesi bija vidēji vairāk nekā tūkstotis darba devēju, kas izsludināja konkursu uz vismaz vienu amata pozīciju uzņēmumā. Tostarp septembrī darba devēji visvairāk publicēja darba piedāvājumus informācijas tehnoloģiju jomā, sekoja pakalpojumu, pārdošanas, administratīvā darba/asistēšanas, ražošanas, tirdzniecības un finanšu/grāmatvedības kategorijas.

Vienlaikus "CV Online" pārstāve minēja, ka pašreizējais darba meklētājs būtiski neatšķiras no cilvēka, kas darbu meklēja vairākus gadus iepriekš. "Tāpat ir vēlme atrast labāk atalgotu darbu, ar izaugsmes iespējām, tādu, kur būs labvēlīga attieksme no darba devēja un kolēģu puses. Atšķirībā no iepriekšējā laika perioda varētu izcelt, ka darba meklētājs skatās pēc lielākas noteiktības, stabilitātes, tajā pašā laikā elastīgāka darba modeļa. Cilvēki sāk aprast ar darbu attālinātā režīmā, tāpēc meklējot/mainot darbu, labprāt novērtē, ka tiek piedāvāta šāda iespēja, pat ja, sākot darba gaitas jaunā uzņēmumā, paši izvēlas vairāk darbu klātienē," sacīja Roziņa.

Viņa gan arī piebilda, ka daļa kandidātu, kas meklē darbu un atsaucas uz noteiktām vakancēm, nevar lepoties ar nepieciešamo pieredzi, prasmēm, kuras ir uzsvēris darba devējs amata sludinājumā, vai arī šīs prasmes ir nepietiekamā līmenī. Ņemot vērā zemos bezdarba rādītājus, vidējais darba meklētājs ir strādājošs cilvēks, kas izskata iespējamos variantus, pieļaujot arī iespēju, ka nemainīs esošo darbu pēc potenciālā darba devēja piedāvājuma vai vienosies par sev labvēlīgākiem nosacījumiem ar esošo darba devēju brīdī, kad informēs to par vēlmi mainīt darbu.

"Nozares, no kurām nāk potenciālie darba meklētāji, ir dažādas. Vairāk izšķir - cik saistošs ir konkrētais piedāvājums, vai ar labākiem nosacījumiem, nekā vidēji ir darba tirgū," pauda Roziņa.