"Brīvdienās un nakts laikā slimnīcā ir burtiski konveijers"

Diennakts laikā Daugavpils reģionālajā slimnīcā vidēji iestājas no 35 līdz 50 Covid-19 pacienti, letāli gadījumi katru diennakti no 7 līdz 10.

88% no visiem Covid-19 pacientiem nav vakcinēti.

"Iepriekšējā saslimstības viļņa ietvaros mirstības īpatsvars bija 12%, šobrīd 18%," viņš iezīmē skarbo realitāti.

Šobrīd slimnīcā ārstējas astoņus mēnešus vecs Covid-19 pacients. Grigorijs Semjonovs stāsta, ka mazuļi kovida nodaļā nav retums, bet, par laimi, bērniem slimības gaita nav smaga - neliels klepus un temperatūra, un slimnīcā viņus patur, lai novērotu un pārliecinātos, ka bērniem nekas nekaiš. Gadās, ka māte iestājas slimnīcā kā pavadošā persona, bet, detalizētāk izmeklējot, kļūst par pamatpacienti. Arī šoreiz tā esot. Viņš atceras gadījumu, kad slimnīcā iestājās inficējusies grūtniece ar diviem bērniem un ģimenes ārstēšanā un aprūpē iesaistījās vairāki speciālisti vienlaikus. "Vienai grūtniecei slimības gaita bija pasmaga, bet, par laimi, neviena pie mums nav mirusi."

Laiks ir pazaudēts!

Jautāts par valdības lēmumiem par jaunajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības mazināšanai no 15. novembra, Daugavpils slimnīcas vadītājs saka: "Man par šo lietu ir divi redzējumi. Kā slimnīcas vadītājs es saku: ja nav globālas vakcinācijas aptveres, jābūt "lokdaunam", bet kā ekonomists un finansists es saprotu, ka stingrie ierobežojumi ir jāatceļ, jo valsts budžets neizturēs un ekonomiskā krīze, kas sekotu ieilgušai dīkstāvei, nebeigtos gadiem ilgi." 

Ja esam izdarījuši visu, ko varējām, aicinot cilvēkus vakcinēties. Ja viņu acu priekšā mirst tuvinieki, draugi un viņi tik un tā neiet vakcinēties, tad jābūt dabiskai atlasei.

Pēc viņa domām, līdz rudenim, kad straujos tempos sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, ar sabiedrību netika atbilstoši runāts par vakcināciju, un tagad mēs redzam, kādas tam ir sekas. "Sabiedrība bija atstumta, jo viss bija sācies politiski neērtā priekšvēlēšanu laikā. Tēma bija nepopulāra un varēja atstumt daļu vēlētāju, tāpēc pašvaldības klusēja. Ja paskatāmies masu mediju hroniku, cilvēkus lielākoties uzrunā ārstniecības personas. Dažās pašvaldībās attieksme bija nepārdomāta un neadekvāta, piemēram, bija redzama neapmierinātība, ka jāievieš ierobežojumi sporta centru darbā. Tagad politiķi dara, ko var, bet laiks ir pazaudēts. Ir izveidojusies pretvakcinācijas kustība, kurai ir grūti kaut ko skaidrot un argumentēt. Vienīgais, ko varam, - rādīt realitāti: pārpildītas slimnīcas, cilvēkus, kas mirst, nespējot paelpot, letālos gadījumus. Brīvdienās un nakts laikā slimnīcā ir burtiski konveijers. Lielākā daļa antivakseru aizmirstu tās muļķības, ja nodežurētu kaut vai vienu dienu kovida nodaļā."

Tomēr Daugavpils reģionālās slimnīcas personāla vidū plānotā vakcinācijas aptvere sasniedz vien 77%. "Cilvēki runā par to, ka ārsti paši nav vakcinējušies, bet tā nav taisnība - ārstu vidū vakcinācijas aptvere ir 100%. Arī lielākā daļa medmāsu ir vakcinējušās." 

Problēmas ir ar māsu palīgiem un sanitāriem, tātad, jo zemāks izglītības līmenis, jo sliktāka vakcinācijas aptvere.

Kopumā slimnīcā strādā 1628 darbinieki, no kuriem vakcinējušies nav 375.

Jautāts, kāpēc daļa medicīniskā personāla nevakcinējas, Grigorijs Semjonovs min trīs iemeslus: "Izglītība, attieksme, kas atspoguļo to, kas notiek sabiedrībā, un Krievijas informatīvā ietekme. Lai motivētu iekšējo tirgu, Krievijā tiek reklamēts "Sputņik -V", vienlaikus radot antireklāmu mūsu vakcīnām."

"Par šo tēmu diskutējam ar Veselības ministriju. Es būtu "ar abām rokām" par viņu atlaišanu, bet tajā pašā laikā, kas strādās viņu vietā? Mums ir lielākais neatliekamās palīdzības centrs ārpus Rīgas. Pie mums tiek veiktas tādas sarežģītas manipulācijas kā trombektomija, invazīvā kardioloģija. Papildus savai plūsmai pārņēmām pacientus no citiem stacionāriem. Mēs nevaram aizvērt daļu no slimnīcas, jo, kurp dosies pacienti ar politraumām, infarkta un insulta pacienti? Kopš pandēmijas sākuma mēs izstrādājām plānu, atvērām slimnīcu Covid-19 pacientiem, lai mūsu daudzprofilu slimnīca varētu turpināt strādāt."

Viens no variantiem, ko piedāvā daugavpilieši, - nevakcinētais, tātad epidemioloģiski nedrošais personāls varētu turpināt strādāt specializētā apģērbā, veicot regulāru testēšanu. "Ja ierobežos neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un pacientus ar insultu un infarktu sūtīs uz Rīgu, sekas būs vēl smagākas," spriež slimnīcas vadītājs.

"Ministrijā nesaprot, ka māsas palīgs nemazgā grīdas, bet gan palīdz veikt medicīniskas manipulācijas. Mēs nevaram viņa vietā pieņemt studentu, kas nepārzina procesu."

"Sarkanajā" zonā

Slimnīcas pagalmā tiek aprīkotas divas no četrām Covid-19 pacientiem domātajām moduļēkām. Tās atgādina brīvdienu mājas. Lai gan būves vēl nav nācies izmantot, plānots uzstādīt vēl divas, kā garantiju slimnīcai un pacientiem, ja situācija pasliktināsies. Katrā modulī var izvietot līdz pieciem pacientiem. Tajā ir elektrības pieslēgums, apkure, labierīcības. Daugavpils ir pirmā slimnīca valstī, kas papildu gultasvietu radīšanai sāka būvēt šādas ēkas.

Netālu no namiņiem atrodas speciāls morgs no koronavīrusa mirušajiem.

Vēl pirms dažām dienām, mirušos nācās guldīt divos līmeņos, bet šobrīd morgā "vēl ir brīvas vietas".

Melni vai balti maisi slēpj cilvēka ķermeņa aprises, virspusē uzlīmēta lapiņa ar vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, nāves cēloni un kaut kādiem cipariem. Ievietoti maisos, nelaiķu ķermeņi ātri sāk ost.

Mums pastāsta, ka apbedīšanas biroji, kas piedāvā no kovida mirušos pienācīgi sagatavot bērēm, "uzskrūvējuši cenas" tik augstu, ka tuvinieki atsakās no pakalpojuma un apglabā mirušo tāpat, kā saņēmuši, - melnajā maisā.

Plaušu slimību un tuberkulozes centrs atrodas iepretim kapsētai, kur ziedu jūra sedz svaigas kopiņas. Centrs ir pielāgots kovida slimniekiem - tieši te ārstējas lielākā daļa - vairāk nekā 180 pacienti. Apsargs uz mums skatās ar aizdomām un iekšā nelaiž, nākas zvanīt slimnīcas vadītājam. Pagalmā kā raķete milzīgs skābekļa toveris.

Neveikli stūķējamies aizsargtērpā. Lai ķermenis būtu pilnībā nosegts, pa virsu jāvelk tādi kā gari zābaki, divi gumijas cimdu pāri, cepurīte plus kapuce. Kad virs maskas uzlieku caurspīdīgo sejsargu, man vairs nav ko elpot un dažās sekundēs padodos, nodomājot, ka nekur neiešu. Dakterītes smaida un iedrošina. Steberēju pa kāpnēm uz "sarkano" zonu.

Cauri stiklotajām sienām redzams, kas notiek palātās. Intensīvās terapijas nodaļā atklājas aina, ko labprāt neredzētu. Kaili, vadu apņemti ķermeņi pamperos - guļ pilnīgi bezpalīdzīgi. Sejas slēpj skābekļa maskas. Redzu, ka daži cilvēki ir spēka gados. Uz baltā spilvena izšķīdis krāsotu, rudu matu ērkulis. Viens cilvēks trīs un noraustās. Patiešām, nespēju iztēloties, kam jānotiek, lai nevakcinējoties pakļautu sevi, tuviniekus un arī svešus, nejauši aplipinātus cilvēkus, kaut kam tādam.

Ejam uz nodaļu, kur pacientu stāvoklis nav tik smags. Cauri maskai degunā iesitas slimnīcas smārds.

Lielākā daļa guļ, sarāvušies čokurā, ar seju pret sienu.

Te neviens - neviens! - pacients nesmaida. Varētu nodomāt, ka atrodamies depresijas slimnieku nodaļā. Gultas aprīkotas ar skābekļa maskām, ko acīmredzot slimnieks pats var uzlikt, lai paelpotu. Medmāsa paskaidro, ka te pacienti ir nosacīti labā stāvoklī. Tomēr viņu stāvoklis var būt neprognozējams - "vienu brīdi viņš ir te, otru trombs un jau reanimācijā". Medmāsa slimnīcā strādā jau 30 gadus, ar kovida pacientiem kopš "paša sākuma". Dažas sievietes - blāvi pelēkām, gluži vai caurspīdīgām sejām, saglabājušas "niknumu" - negrib ar mums runāt.

Jeļena - jauna sieviete - neatceras, cik ilgi te atrodas, bet ļoti grib mājās. "Nedomāju, ka saslimšu. Sākumā temperatūra bija neliela, bet pēc tam aizvien augstāka un augstāka, līdz sāku smakt un nācās saukt ātros," viņa atceras. Saslima arī mājinieki - mamma un brāļi, bet viņiem slimības gaita nebija tik smaga kā Ļenai. Viņa nebija vakcinējusies.

Toties Valentīna saslima drīz pēc pirmās "Pfizer" potes saņemšanas. Viņa strādā par pārdevēju konditorejas veikalā. "Visu laiku ar cilvēkiem.

Divus viļņus izturēju, viss bija normāli, un lūk...

Septiņas dienas gulēju mājās ar 38,5 grādu temperatūru - visu laiku bija slikti," viņa saka. "Tagad ir labāk," viņa gandrīz nemanāmi pasmaida, bet acis ir nogurušas. Sieviete dzīvo viena, tāpēc neviens no tuviniekiem nesaslima. Valentīna saka, ka abi viņas pieaugušie dēli ir vakcinējušies, tāpat kā vedekla. Kāpēc vilka garumā ar potēšanos, viņa šobrīd vairs nevar pateikt.

Domāju, nu gan viss...

Vīru palātā pavisam cita gaisotne. Labo noskaņojumu nedaudz pabojājusi ziņa, ka blakus palātā šorīt nomirusi sieviete. Mundrs vīrs vidējos gados ar apetīti ēd mandarīnu. Aleksandrs cer, ka viņu tuvākajās dienās izrakstīs. Slimnīcā ārstējies desmit dienas. "Laba slimnīca, lieliski baro, mums viss ir super," viņš paceļ mandarīna šķēli, kā uzsaucot tostu.

Ne blakus slimību, ne liekā svara, bet šo vīru kovids nogāza.

"Ne es pirmais, ne pēdējais. Desmit dienas slimoju mājās, temperatūra bija 37,2 -37,7, ne augstāk. Un tad sākās - četras dienas ap 40 grādu temperatūra. Atveda šurp." Stāvu augstāk ārstējas viņa sieva, kuras stāvoklis ir sliktāks, jo "asinsspiediens lēkā". "Nepaspēju novakcinēties." Aleksandrs sper laukā veco antivakseru ietekmes upuru argumentu, kurā nav nekādas loģikas. "Tā vakcīna taču "jēla" - baidījos. Organismam pašam dabiski jācīnās," viņš precizē, kāpēc nogaidījis. Nodomāju, ka, ļaujoties "dabiskai" slimības gaitai, visticamāk, viņa vārdu varētu lasīt uz kāda no melnajiem maisiem. Aleksandrs taisnojas, ka abi ar sievu tieši pirms saslimšanas pēc dažām dienām grasījusies iet vakcinēties - pat pieteikušies. Turpmāk gan - apspriedīšoties ar ārstiem un iešot vakcinēties.

Arī viņa palātas biedrs ir Aleksandrs, turklāt abi pēc profesijas celtnieki. Vīrietis slimnīcā pavadījis nedēļu, bet desmit dienas centies ārstēties mājās. "Es diennakti nevarēju paelpot, domāju, nu gan viss." 

Naktī pienāca suns, sāka laizīt ausi, un man palika labāk. No rīta ar ātrajiem atveda šurp. Abpusējs plaušu karsonis.

Kad novelkam aizsargtērpu, izrādās, ka drēbes zem tā ir izmirkušas slapjas. Iznākuši uz ielas, dziļi ieelpojam rudenīgo gaisu. Aiz mums paliek slimnīca ar cilvēkiem, kuri atdotu visu par iespēju vienkārši elpot, sarunāties, apkampties, iet uz veikalu, brist pa rudens lapām. Bet daudziem šis rudens būs pēdējais.