Eiropas digitālās ekonomikas indekss: Latvijā ir zemas digitālās prasmes

Pārskatā norādīts, ka Latvijai ir ļoti spēcīgs platjoslas pārklājums (93%), kas ir virs ES vidējā (87%). Turklāt valstī ir gandrīz pilnīgs 4G pārklājums (99,9%) un augsta gatavība 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanai.

Latvijai ir labi rādītāji arī digitālo publisko pakalpojumu sadaļā, sasniedzot 10.vietu starp ES valstīm. Šo rezultātu veido četri apakšrādītāji - 6.vietu Latvijas sasniegusi e-pārvaldes lietotāju skaitā, daļēji automātiski aizpildītu veidlapu izmantošanā, kā arī pakalpojumu pabeigšanā tiešsaistē. Savukārt 18.vietu Latvijas sasniegusi atvērtajos datos, bet e-pārvaldes pakalpojumos uzņēmumiem (tostarp pārrobežu) Latvija ar 85% ir nedaudz virs ES vidējā (84%).

Savukārt kā zemas norādītas Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes. Tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes, pretēji ES vidējajam, kas ir 56%. Savukārt digitālās prasmes, kas ir augstākas par pamata prasmēm, ir vien 24% Latvijas iedzīvotāju. Digitālo prasmju ziņā Latvija ierindojas 20.vietā no 27 ES valstīm.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozaru absolventu skaits Latvijā ir virs ES līmeņa - 4,7% pret 3,8%, turklāt sieviešu IKT speciālistu skaits veido 23% pretēji 19% vidēji ES. Tomēr IKT jomās nodarbināto skaits Latvijā veido tikai 3,7% pretēji 4,3% vidēji ES.

Latvijas uzņēmumiem joprojām pieejamas ir daudz neizmantotas digitālo risinājumu iespējas. Sadaļā tehnoloģijas integrācija uzņēmējdarbībā Latvija ierindojas 23.vietā. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri izmanto vismaz pamata līmeņa digitālos risinājumu veido tikai 42%, kamēr ES vidējais sasniedz 60%.

Turklāt, lai gan Latvijas uzņēmumi ir palielinājuši mākoņpakalpojumu izmantošanu no 11% pērn līdz 18% šobrīd, lielo datu tehnoloģijas izmanto vien 9%, un tikai 19% MVU ir aktīvi sociālajos medijos. Šie rādītāji arī ir zem ES vidējā. Turklāt tikai 11% MVU savas preces pārdod tiešsaistē, un tikai 7% uzņēmumu apgrozījumu veido e-komercija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka, lai to risinātu, šogad jūlijā tika apstiprinātas VARAM izstrādātās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kurās iekļauta sadaļa "Digitālās prasmes un izglītība", kas veidos vienotu pieeju digitālo prasmju attīstībai sabiedrībā: bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti, senioriem, uzņēmējiem un darbiniekiem, valsts pārvaldes darbiniekiem, informācijas un komunikācijas jomas profesionāļiem un izglītības darbiniekiem, un citām sabiedrības grupām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) pauž, ka, īstenojot Digitālās transformācijas pamatnostādnes, kas kalpos par ceļa karti valsts, sabiedrības un tautsaimniecības digitālās attīstības veicināšanai, varēs mazināt Latvijas sabiedrībā esošo digitālo plaisu. "DESI pārskatā redzams, ka iedzīvotāju digitālās prasmes un uzņēmumu digitalizācija joprojām Latvijā nesasniedz ES vidējos rādītājus. Tajā pašā laikā esmu gandarīts par augošo iedzīvotāju skaitu, kas uzticas e-pakalpojumiem, kuru kvalitāte un pieejamība ir augstāka kā vidēji Eiropā," pauž Plešs.