/nginx/o/2021/11/12/14197204t1he9b6.jpg)
Līdz ar patērētāju pieprasījumu, Eiropas Savienības uzstādījumiem, kā arī augošo konkurenci par resursiem arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt savus iekšējos procesus un meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Tiek mainīts kopējais skatījums uz ilgtspēju, tāpēc nepieciešams kāds, kas vada šīs pārmaiņas uzņēmumā un veic stratēģiskus lēmumus, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Tāpēc rodas jautājums, vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs?
"CSR Latvia" dibinātāja Agnese Alksne-Bensone norāda, ka šobrīd vērojot Latvijas darba tirgu un to, ko meklē uzņēmumi, sāk parādīties vajadzība pēc korporatīvās sociālās atbildības un/vai ilgtspējas speciālistiem vai šādu projektu vadītājiem.
"Tieši par ilgtspējas vadītājiem vēl nevaram runāt plašāk, jo tādu vadītāju Latvijā vēl īsti nav, atšķirībā no lielajām Eiropas Savienības valstīm. Līdzīgi kā vairākus gadus atpakaļ komunikācijas vadība kļuva par “speciālista” vai “departamenta vadītāja” līmeņa lomu organizācijā, tādu pašu ceļu sāk arī ilgtspējas speciālista loma. Ņemot vērā, ka visas nozares saskarsies ar transformāciju ko ietekmēs Eiropas Savienības “zaļais kurss”, un augošā konkurence par resursiem, ilgtspējas vadītāji lielajos uzņēmumos noteikti būs nepieciešami," saka Alksne-Bensone.
Uzņēmumu īpašniekiem būs jāpieņem lēmums par to, vai tiks pieņemts darbā pārmaiņu vadītājs, līderis, kam ir atbalsts no vadības mainīt pastāvošo biznesa modeli vai darbības principus, vai arī uzticēt šo misiju kādam no esošajiem valdes locekļiem vai darbiniekiem.
Runājot par to kā attīstās ilgtspējas speciālistu loma uzņēmumos Baltijā, lielākoties ilgtspējas speciālisti ir nodarbināti ar horizontālu informācijas apkopošanu par dažādiem rādītājiem, kurus pieprasa ārējās ietekmes puses, piemēram, klienti, investori, u.c.
"Šiem speciālistiem nepieciešams uzticēt arī stratēģiskās kompetences jomas, iespējams iesaistīties arī komunikācijas aktivitātēs, kā arī praktiski realizēt pārmaiņu vadības projektus, kas saistīti ar izvirzītajām prioritātēm. Šādi speciālisti būs nepieciešami, bet sākotnēji viņiem jābūt kā “multimāksliniekiem”, izprotot dažādas uzņēmuma aktivitātes. Ilgtspējas vadītājiem arī daudz jāmācās, lai neapjuktu dažādajās prasībās un spētu izvērtēt prioritātes," norāda Alksne-Bensone.
Baltijas uzņēmumu vairākums joprojām ir investējušies labdarības un filantropijas aktivitātēs, kā daļu no korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas. Esam šīs tēmas izpratnes sākumā, tāpēc ilgtspējas jomā šobrīd aktualitāte diemžēl ir mārketings – kā mēs varam pastāstīt par savu produktu, pakalpojumu vai uzņēmumu, ka esam uz viena viļņa ar tendencēm – zaļš, dzīvniekiem draudzīgs, ilgtspējīgs, sociāli atbildīgs, u.c.
"Tādēļ nepieciešams izglītot uzņēmējus un veidot izpratni par patiesi nozīmīgām ilgtspējas aktivitātēm. Jau redzams, ka ir pieejams arvien vairāk lekciju, diskusiju par šo tēmu, kā piemēru, varu minēt "Baltic Sustainability Awards", kur kā žūrijas locekle, vērtēju labākās ilgtspējas prakses uzņēmumos Baltijā, kur sasniegumi balstīti tieši datos. Ir svarīgi dalīties ar pieredzes stāstiem, no kā varam kopīgi mācīties un paņemt labāko," saka eksperte.
Vairāki uzņēmumi jau uzsākuši stratēģiskas pārmaiņas ilgtspējas virzienā, taču ilgtermiņā šīs prakses pārņems arvien vairāk organizāciju. Pašlaik var redzēt vairākus ārējos faktorus, kas liek uzņēmumiem sākt plānot mērķētas pārmaiņas ilgtspējas virzienā:
Pieaug konkurence par resursiem – finanšu resursi, cilvēkresursi, ražošanas resursi. Klimata pārmaiņu ietekmē mazinās dažādu izejmateriālu pieejamība, kā arī izmaksas dažādām izejvielām strauji mainās dažādu globālo faktoru ietekmē.
Pieaugošas prasības no finanšu institūcijām – Domājot par finanšu piesaisti, jāpievērš uzmanība energoefektīviem vai inovatīviem risinājumiem, jo tieši atbildīgu risinājumu ieviešanai ir pieejami vairāk dažādu atbalsta mehānismu. Šobrīd finanšu sektoru “mudina” pārliecināties, cik atbildīgiem klientiem pienākas finansējums. Ilgtspējas aspekti tiek ņemti vērā izstrādājot prasības lielajiem uzņēmumiem.
Pieaug darbinieku prasības pret uzņēmumiem – kvalificētu, veselu darbinieku trūkums dažādās nozarēs liek uzņēmumiem pārdomāt savu personāla politiku un orientēties uz dažādām praksēm, lai būtu sociāli atbildīgi. Arī jaunās paaudzes pieprasījums pret darba devēju ir daudz jaudīgāks – darbinieki vēlas strādāt atbildīgos un ilgtspējīgos uzņēmumos.
Pieaugošas klientu prasības – B2B segmentā jāievēro piegādes ķēžu prasības, kas bieži vien ir balstītas ilgtspējas un korporatīvas sociālās atbildības vērtībās. Tikmēr B2C segmentā gala patērētājam pieaug pieprasījums pēc labākiem produktiem – ja vēlamies piedalīties, jāspēj sniegt praktiskas atbildes uz partneru aktuālajiem jautājumiem.
"Šie un citi ārējie faktori arī mainīs uzņēmumu skatījumu uz ilgtspēju un mēs redzēsim daudz stratēģiskāku uzņēmumu rīcību ar saviem šodienas un nākotnes resursiem. Mērķēta pārmaiņu vadība var ilgtspējas jautājumus pacelt augstāk uzņēmumu dienas kārtībā, lai tie būtu daļa no uzņēmuma prioritātēm, ne tikai papildu mārketinga aktivitāte. Kā uzņēmumi iekšēji risinās šos jautājumus noteiks to spēju būt veiksmīgiem nākotnē un ilgtspējas lomas attīstība noteikti palīdzēs šo procesu padarīt sekmīgāku," uzsver Alksne-Bensone.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)