Digitālās ekonomikas indekss: ES dalībvalstis ir progresējušas digitalizācijas jomā (1)

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, DESI atspoguļo ES dalībvalstīs panākto digitālās konkurētspējas jomā tādās jomās kā cilvēkkapitāls, platjoslas savienojamība, ciparsignālu tehnoloģiju pārņemšana uzņēmumos un digitālie publiskie pakalpojumi.

DESI 2021.gada ziņojumos pārsvarā ir 2020.gada pirmā vai otrā ceturkšņa dati, kas dod daļēju ieskatu galvenajās norisēs digitālajā ekonomikā un sabiedrībā Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā. Tomēr dati neparāda Covid-19 ietekmi uz digitālo pakalpojumu izmantošanu un piedāvājumu un pirmā gada laikā īstenoto politiku rezultātus, un tie būs redzamāki 2022.gada izdevumā.

Lai gan visas ES dalībvalstis ir progresējušas digitalizācijas jomā, kopējā aina dalībvalstīs ir neviendabīga, un, neraugoties uz zināmu konverģenci, plaisa starp ES līderiem un tiem, kam DESI ir viszemākie rādītāji, joprojām ir liela. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, visām dalībvalstīm būs saskaņoti jācenšas sasniegt 2030.gadam izvirzītos mērķus, kas noteikti Eiropas digitālajā desmitgadē.

2021.gada DESI ir pielāgots, lai atspoguļotu galvenās politikas iniciatīvas, tai skaitā iniciatīvu "2030.gada Digitālais kompass: Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē", kurā izklāstīta Eiropas vērienīgā iecere digitālajā jomā un skatījums uz digitālo pārkārtošanos un konkrēti mērķrādītāji 2030.gadam četros galvenajos virzienos: prasmes, infrastruktūra, uzņēmumu digitālā pārkārtošanās un publiskie pakalpojumi.

2021.gada septembrī iesniegtajā politikas programmā "Ceļš uz digitālo desmitgadi" izklāstīts jauns ar dalībvalstīm kopīgs pārvaldes veids, kurā tiek izmantots ES iestāžu un dalībvalstu ikgadējas sadarbības mehānisms, kas nodrošina, ka tās kopīgi sasniedz lielus mērķus. "Ceļš uz digitālo desmitgadi" uzdod DESI novērot digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu, tādēļ DESI rādītāji tagad ir strukturēti ap četriem digitālā kompasa kardinālajiem punktiem.

Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM) ES dalībvalstis ir apņēmušās vismaz 20% no atveseļošanas un noturības plānā paredzētajām valsts dotācijām tērēt digitalizācijai, un līdz šim dalībvalstis šo mērķi ir sasniegušas vai lielā mērā pārsniegušas. DESI ziņojumos par valstīm ir iekļauts kopsavilkums par digitālajiem ieguldījumiem un reformām atveseļošanas un noturības plānos, kurš attiecas uz 22 plāniem, kurus ES Padome jau apstiprinājusi.

Digitālo prasmju jomā ES 56% indivīdu ir vismaz digitālās pamatprasmes. Dati rāda nelielu pieaugumu informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistu nodarbinātībā: 2020.gadā ES bija 8,4 miljoni IKT speciālistu salīdzinājumā ar 7,8 miljoniem iepriekšējā gadā.

Tā kā 55% uzņēmumu 2020.gadā ziņoja par grūtībām pieņemt darbā IKT speciālistus, tas, ka daudzās dalībvalstīs trūkst darbinieku ar dziļākām digitālajām prasmēm, bremzē arī uzņēmumu digitālo pārkārtošanos. Dati rāda, ka jāpaplašina apmācības piedāvājums un iespējas, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Digitālajā prasmju desmitgadē, proti, 80% iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes un ir 20 miljoni IKT speciālistu. Nākamajos gados ir gaidāmi ievērojami uzlabojumi, jo 17% ieguldījumu digitalizācijā atveseļošanas un noturības plānos, kurus līdz šim apstiprinājusi ES Padome, ir atvēlēti digitālajām prasmēm.

EK piektdien ir publicējusi arī rezultātu pārskatu par sievietēm digitālajā jomā, kurš apstiprina, ka speciālistu digitālajās prasmēs joprojām pastāv būtiska dzimumu nevienlīdzība. Tikai 19% IKT speciālistu un apmēram trešdaļa zinātnes, tehnikas, inženierzinātņu un matemātikas studiju absolventu ir sievietes.

Dati par savienojamību liecina par uzlabojumiem "ļoti augstas veiktspējas tīklos" (VHCN), it īpaši par to, ka tā ir pieejama 59% ES mājsaimniecību salīdzinājumā ar 50% pirms gada, bet joprojām tālu no vispārēja gigabitos mērāmu tīklu aptvēruma. Ļoti augstas veiktspējas tīkla pārklājums laukos palielinājies no 22% 2019.gadā līdz 28% 2020.gadā.

Turklāt mazliet 5G spektra ir piešķīrušas 25 dalībvalstis, salīdzinot ar 16 dalībvalstīm pirms gada. 5G ir laists darbā 13 dalībvalstīs, galvenokārt aptverot pilsētu teritorijas. EK šodien publicējusi arī pētījumus par mobilās un fiksētās platjoslas cenām Eiropā 2020.gadā, platjoslas pārklājumu 2020.gada jūnijā un valstu platjoslas ieviešanas plāniem. EK norādīja, ka 11% no digitālajiem ieguldījumiem ES Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos ir paredzēti savienojamībai.

Ciparu tehnoloģiju pārņemšanas ziņā ievērojami palielinājusies mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošana - no 16% uzņēmumu 2018.gadā līdz 26% 2020.gadā. Lielie uzņēmumi turas vadībā ciparu tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, tie izmanto elektronisko informācijas apmaiņu uzņēmumu resursu plānošanā (ERP) un mākoņdatošanas programmatūru daudz biežāk nekā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) - attiecīgi 80% un 35% attiecīgi ERP un 48% salīdzinājumā ar 25% mākoņdatošanai.

Tomēr tikai neliela daļa uzņēmumu izmanto modernākās ciparu tehnoloģijas - 14% - lielos datus, 25% - mākslīgo intelektu, 26% - mākoņdatošanu. Šie dati rāda, ka ciparu tehnoloģiju ieviešanas pašreizējais stāvoklis ir tālu no digitālās desmitgades mērķiem.

ES mērķis ir līdz 2030.gadam panākt, lai 90% MVU būtu vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis pretstatā 60% atskaites punktam 2020.gadā un vismaz 75% uzņēmumu 2030.gadā izmantotu modernākās ciparu tehnoloģijas. Patlaban tikai maza daļa uzņēmumu izmanto lielos datus pat vairākās valstīs ar labākajiem rādītājiem, lai gan mērķis ir 75%. EK norādīja, ka aptuveni 15% no digitālajiem ieguldījumiem ES Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos ir paredzēti digitālajām spējām un pētniecībai un izstrādei digitālajā jomā.

Papildinot DESI ziņojumā iekļautos datus, piektdien publicēts pētījums, kurā aplūkots IKT ieguldījums ES uzņēmumu vidiskās ilgtspējas darbībās - tas rāda, ka 66% apsekoto uzņēmumu izmanto IKT risinājumus, lai mazinātu savas pēdas vidē.

Pēc EK paustā, lielāks e-pārvaldes pakalpojumu uzlabojums vēl neparādās datos par digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Pandēmijas pirmajā gadā vairākas dalībvalstis izveidoja vai uzlaboja digitālās platformas, lai sniegtu vairāk pakalpojumu tiešsaistē.

37% ieguldījumu digitālajā jomā ES Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos ir paredzēti digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, tāpēc tuvākajos gados ir gaidāmi ievērojami uzlabojumi. EK arī darījusi pieejamu 2021.gada salīdzinošo ziņojumu par e-pārvaldi, kur ļaudis 36 Eiropas valstīs izvaicāti par to, kā izmanto digitālās pārvaldes pakalpojumus.

Ikgadējais DESI rāda ES dalībvalstu noieto ceļu uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem un īpašiem pētījumiem un datu vākšanas paņēmieniem. Tas palīdz ES dalībvalstīm apzināt jomas, kurās vajadzīgi prioritāri ieguldījumi un pasākumi. DESI arī ir galvenais rīks digitālo aspektu analīzei Eiropas pusgadā.