Kamēr mediķi slimnīcās cīnās par Covid-19 pacientu dzīvību, svarīgi domāt arī par nākamo posmu – kā nodrošināt izglābto cilvēku turpmākās dzīves kvalitāti. Agrīni pieejama rehabilitācija pacientiem pēc smagas slimošanas ne tikai uzlabo atveseļošanās iespējas – paplašinot pakalpojumu pieejamību, rehabilitācijas nozare varētu arī palīdzēt atslogot slimnīcas, uzsver speciālisti, vēsta raidījums "Dienas Ziņas".
Speciālisti: Agrīni pieejama rehabilitācija Covid-19 pacientiem uzlabo atveseļošanās iespējas
Līdz šā gada 1. jūlijam Covid-19 pacienti iekļāvās kopējā rehabilitācijas pacientu plūsmā, kur cilvēku vajadzības tiek prioritizētas atbilstoši funkcionālajam stāvoklim.
"Mana pieredze liecina to, ka pacientiem, kas nonākuši līdz ārstēšanai stacionārā, visiem vajag pēc tam sekojošu ambulatoru vai dienas stacionāra vai smagākos gadījumos stacionāru rehabilitāciju," norādīja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības priekšsēdētājs Aivars Vētra.
Uz rehabilitācijas pakalpojumiem arī pirms pandēmijas veidojās rindas, bet tagad tās kļūst vēl garākas, atzina Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle.
"Covid-19 ietekmē, iespējams, samazinās iespējas saņemt rehabilitāciju citu diagnožu pacientiem, jo milzīgs pieprasījums un milzīgas vajadzības tagad ir tieši Covid pacientiem.
Standartā mēs vienmēr iedomājamies, ka tas ir plaušu bojājums un ir ļoti zema fiziskās slodzes tolerance, bet tikpat labi tas var būt neiroloģisks bojājums. Mums bija ārkārtīgi smaga jauna paciente, kurai bija neiroloģisks bojājums ar sekojošu tetraplēģiju, tātad nekustas ne rokas, ne kājas un cilvēks ir totāli asistējams. Vēl ir arī ļoti daudzi tieši ar smagiem kognitīviem traucējumiem," pastāstīja Nulle.
Redzot augošo pieprasījumu, Nacionālais veselības dienests (NVD) no 1. jūlija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīris 2 miljonus eiro tieši Covid-19 pacientu rehabilitācijai. Salīdzinājumam: rehabilitācijai diennakts stacionāros kopumā šogad budžetā tika paredzēti ap 15 miljoniem eiro, dienas stacionāra un ambulatorajiem pakalpojumiem – ap 22 miljoniem eiro.
Pusotrs miljons šīs papildu naudas novirzīts rehabilitācijai diennakts stacionārā, pusmiljons – dienas stacionāriem un ambulatorajiem pakalpojumiem.
NVD speciāliste Lelde Ģiga apgalvo, ka diennakts stacionārā kapacitāti vairāk ierobežo personāla resursi. tādēļ tika apjautātas stacionārās iestādes, kuras varētu veikt rehabilitāciju diennakts medicīnas personāla uzraudzībā. "Saņēmām iniciatīvu no vairākām ārstniecības iestādēm, diennakts stacionāriem, kas uzrādīja, ka varētu apkalpot 620 pacientus līdz gada beigām."