Izraēla piedāvā dažādas izklaides iespējas. Laiskākas atpūtas piekritēji var slaistīties neskaitāmās pludmalēs, bet piedzīvojumu mīļotāji var mest somu plecos un soļot pa Izraēlas Nacionālo taku. Maršruts stiepjas vertikāli pāri visai valstij 1000 km garumā. Tāds sīkumiņš, ne?

Saule dikti cepina, un smagā soma spiež plecus. Kad žogs beidzas, mūsu priekšā līkumo putekļains lauku ceļš. Visa apkārtējā veģetācija baida garāmgājējus ar saviem ērkšķiem un adatām. Pat kādam ceļmalas kokam zaros karājas cietas lapas ar asu maliņu. Nedraudzīga vide.

Koka paēnā sastopam kādu ceļotāju pāri. Kad viņi uzzina, no kurienes esam, abi brīnās: “No Latvijas? Jūs speciāli mērojāt visu šo garo ceļu, lai ietu pāri Izraēlai?” Ko lai saka, citi brauc vēl tālāk, lai gulšņātu pludmalē zem palmām.

Putekļaino smilškrāsas ainavu atdzīvina neliela upīte. Tās krastos ganās milzīgas govis un gārņiem līdzīgi putni. Taka šķērso upi. Nākas vilkt nost apavus un brist cauri. Upes aukstais ūdens sagādā patīkamu spirdzinājumu pēdām.

Iesoļojam nacionālā parka teritorijā, kur ieejas maksa diviem cilvēkiem ir piecdesmit seši šekeļi. Dodu darbiniecei septiņdesmit vietējās naudiņas, bet viņa paskatās uz mūsu lielajām somām un prasa: “Jūs ejat Izraēlas Nacionālo taku? Tad ņemiet naudu atpakaļ, tikai nevienam nesakiet! Es uzskatu, ka tiem, kuri iet Izraēlas Nacionālo taku, nebūtu jāmaksā par ieeju parkā!” Ak, cik jauki!

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X