Daudzi attīstīto valstu līderu paziņojumi nesen Glāzgovā notikušajā klimata konferencē (COP26) ir pretrunā ar šo valstu reālajām klimata politikām un to, ko viņi saka citos apstākļos. Bagāto valstu līderu īstermiņa stratēģija ilgtermiņa labumu nesniedz nevienam – pat ietekmīgajam korporatīvajam sektoram, kura īstermiņa finansiālajām interesēm kalpo šie līderi.

Solījums par klimata finansējuma nodrošināšanu attīstības valstīm ir jau 12 gadus vecs. COP15 konferencē Kopenhāgenā attīstītās ekonomikas apsolīja attīstības valstīm ik gadu piešķirt 100 miljardus ASV dolāru. 2015.gada Parīzes klimata vienošanās noteica, ka attīstības valstīm šāds finansējums pienākas. Apsolītā summa ir vien niecīga daļa no attīstības valstīm nepieciešamā finansējuma, kas mērāms triljonos.

Tomēr bagātās valstis nav pildījušas pat šo salīdzinoši pieticīgo solījumu. 2019.gadā attīstības valstīm piešķirtais kopējais klimata finansējums bija mazāks par 80 miljardiem dolāru, bet vidējā summa kopš 2013.gada ir vēl mazāka - vien 67 miljardi dolāru.

Attīstīto valstu valdības tiešā veidā nodrošināja vien mazu daļu no šīs summas - vidēji 27 miljardus dolāru gadā. Pārējo naudu nodrošināja dažādas starptautiskās organizācijas un privātie finansētāji.

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X