Gundega Skruze-Janava par draudiem internetā, viltotiem sertifikātiem un neeksistējošo brīvo laiku (2)

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Gundega Skruze-Janava ir ģimenes ārste ar praksi Ādažos. Viņa pasniedz anatomiju Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē un ļoti aktīvi iesaistās cilvēku izglītošanā sociālajos tīklos, par ko bieži vien saņem ne tikai citu aktīvistu uzslavas, bet arī intelekta tīrradņu draudus.

Savā blogā Dakterblogs.lv Gundega par sevi raksta: “Ģimenes ārste. Praktizēju un mīlu uz pierādījumiem balstītu medicīnu. Mēģinu paskaidrot sarežģītas lietas tik vienkārši, cik vien iespējams, aicinot jūs nebaidīties no medicīnas terminiem, instrumentiem, medikamentiem un vakcīnām!”

Tu esi rīdziniece, kas brauc uz darbu Ādažos. Prom no mūsu lielpilsētas – galīgi ačgārni! Kāpēc tieši Ādaži un kā tu tur nokļuvi?

Pēc tam, kad pabeidzu rezidentūru, man bija jāpiesakās ģimenes ārstu rindā, kas gaida uz praksēm. Pieteikties var, kurā pilsētā un novadā vēlas, tāpēc pieteicos Rīgā un tuvākajās apkaimēs. Ādaži bija pirmie, kas piedāvāja man darbu. Kad mācījos augstskolā, ceļš ar sabiedrisko transportu man katru dienu aizņēma stundu. Toreiz šķita, ka tā braukāšana ir briesmīga un kaut nu darba dzīvē tā vairs nebūtu. Bet tagad par to ļoti priecājos, jo man ir pusstunda katrā virzienā – tas ir ceļš, kad esmu viena pati mašīnā ar skaļu mūziku, kad varu atslēgt smadzenes. Vienīgais laiks dienā, kad varu atslēgt smadzenes, ir ceļš uz un no darba.

Tavā praksē ir vairāk par 1500 pacientiem un lielākā daļa no viņiem ir bērni. Tā kā Ādažu skolu pandēmija paņēma diezgan brangi, droši vien pēdējo mēnešu laikā darba slodze ir ievērojami augusi. Pieņemot, ka no darba brīvais laiks vispār eksistē – ko tu tajā vislabprātāk dari un kā atjauno spēkus nākamajai ārprāta dienai?

Bija viena meme, kuru varu attiecināt arī uz sevi – tur bija jautājums “Kādi ir tavi hobiji?”, un čalis atbildot vienkārši norāda uz ledusskapi, televizoru un gultu. Es nemaz nezinu, vai man varētu būt kaut kas aktuālāks kā izgulēties. Patiesībā tā brīvā laika man nemaz tik daudz nav. To, kas man ir darbdienās, pavadu, nedarot neko vai arī visu laiku darbinot smadzenes, kaut ko lasot, meklējot jaunāko informāciju, lai neko nepalaistu garām. Bet brīvdienās mēs ar vīru ņemam suni, braucam pie dabas pastaigāties un izvēdināt galvu.

Kas arī principā šajā laikā ir vienīgās lietas, ko iespējams darīt.

Tieši tā – nekas jau nav vaļā, uz muzeju neaiziesi.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu