Ārkārtas stāvoklis Lietuvas-Baltkrievijas pierobežā (23)

Kristīna, pa kuras mājas logiem var redzēt Baltkrievijas ainavu 500 metru attālumā, stāsta, ka situācija ir nepatīkama. Naktīs, kad ierejas suns, viņas ģimeni māc bažas, ka pagalmā varbūt ir ienākuši migranti. Pastaigās uz mežu ar bērniem viņa vairs nedodas, “Kaut kas virmo gaisā,” viņa nervozi iesmejas un saka, ka, tiklīdz jutīs situācijas saasināšanos, ar ģimeni bēgs uz Šveici pie radiem.

Pirms Lietuvā tika iekārtoti lielie migrantu centri, notvertie robežpārkāpēji tika izmitināti teltīs robežkontroles punktos. Citkārt klusajā Druskininku tuvumā esošajā ciemā vakaros varēja dzirdēt, kā migranti nometnē spēlē futbolu un bļaustās, rīko nemierus.

Mana atrašanās pierobežas zonā ir iespējama tikai pēc speciālas atļaujas saņemšanas. Ik pa laikam armijas, zemessargu vai robežsargu izveidotajos blokposteņos tieku apturēts. Pārbaudīts tiek mašīnas bagāžnieks un dokumenti. Gan Druskininkos, gan apkārtnē var redzēt armijas transportu, Frontex un Lietuvas robežsardzes un policijas mašīnas.

Gandrīz visi sastaptie vietējie iedzīvotāji ir redzējuši migrantus savām acīm. Pie dažu namdurvīm ir klauvējuši robežpārkāpēji un lūguši telefonu zvanīšanai. Bez pieskatīšanas atstātās mājās ir iekļuvuši un uzturējušies migranti.

Kādā nomaļā mežmalas namiņā, kuru no divām pusēm ieskauj robeža, sastopu iemītniekus jau krietni gados. Mājīgajā priekšnamā ar sildošo kamīnu un vīraka aromātu, tikko pamodušies no nakts miega pidžamās pārsteigti mani sagaida senioru pāris. Marija ar savu vīru, vācieti, uz šejieni pārvācās pirms dažiem gadiem, lai dzīvotu mežā pie dabas. Tik pa reizei uz veikalu pilsētā un ar mašīnu cauri Polijai uz Vāciju pie vīra dakteriem. Nu viņu miera idilli ir izbojājusi migrantu krīze. Telefona sakari šeit ir apgrūtināti, internetu noķert grūti, toties satelīta šķīvis ķer Vācijas televīzijas kanālus. Arī četrus Baltkrievijas kanālus, bet viņus tie neinteresē. Tepat, pāri robežai, apmēram aptuveni 4 kilometru attālumā, regulāri notiekot militārās mācības. Tā, ka visa māja dreb. Kundze pa logu rāda uz garām tekošo Nemunu, kurai otrā pusē jau ir Baltkrievija. Agrāk naktīs abi gulējuši pie atvērtiem logiem un neslēgtām durvīm. Tagad tie laiki ir beigušies.

Tads, kura māja arī atrodas tieši Nemunas upes krastā, pa saviem logiem var redzēt Baltkrieviju. No sava pagalma viņš pa reizei redz ar automātiem bruņotus baltkrievu robežsargus. Arī migrantu grupiņas, kas, meklējot ceļu pāri upei, klīst pa apkārtni. Tādos gadījumos viņš zvana robežsargiem. Bailēs no ielaušanās viņš visiem mājas un klēt logiem ir piestipirnājis armatūras restes. Viņš apgādājis īpašumu ar divām interneta antenām un novērošanas kameru, kas sūta signālu uz viņa telefonu.

Rokam pierobežā pieder naturālā saimniecība un Skotijas govju ganāmpulks. Pirms dažiem gadiem viens no ganāmpulka buļļiem aizbēga pāri robežai uz Baltkrieviju. Pēc kārtīgas meklēšanas Rokam izdevās sadzīt bullim pēdas un pēc pamatīgiem birokrātiskiem papīrdarbiem atdzīt bēgli atpakaļ uz mājām. Pēc šā atgadījuma buļļa vārds Kolumbs tika nomainīts uz Koļu.

Roks stāsta, ka migrantu krīze ir liela bēda visiem. Gan pašiem migrantiem, gan Lietuvas robežsargiem. Un zaudētāji tajā visā būs visi. Arī Baltkrievijas puse. Reiz, redzot aizturētos migrantus, Roks savāca siltās drēbes, visus mājās atrodamos konservus (izņemot cūkgaļas), ābolus, uzvārīja tēju un aizveda migrantiem. Roks cer, ka pie Polijas notiekošā krīze nenokļūs līdz Lietuvai un tas neizvērtīsies par bruņotu konfliktu.