Kā viesuļvētra "Hārvijs" palīdzēja atgūt ģimenes laimi

Šāda veida pētījums, balstīts cilvēku psiholoģijā, Teksasas Universitātē tika veikts pirmo reizi, analizējot pāru attiecības pirms un pēc viesuļvētras “Hārvijs”.

Tas pirmo reizi tika publicēts izdevumā “Psychological Science” ar mērķi palīdzēt grūtībās nonākušajām ģimenēm atgūt harmoniju un līdzsvaru pēc zaudētiem mājokļiem un emocionālām traumām.

Pētījumam tika uzrunāts 231 jaunlaulāto pāris, kuri atbildēja uz jautājumiem par savu attiecību statusu pirms viesuļvētras Hjūstonas reģionā. Zinātniekiem šī bija unikāla iespēja novērot attiecību dinamiku dabas katastrofu ietekmē.

“Mūsu sākotnējā ideja bija iekļaut tādas tēmas un jautājumus, kas atklātu ko vairāk par jauno ģimeņu finansiālo stāvokli, kļūšanu par vecākiem, iekļaujot pirmos laulības dzīves gadus,” stāsta Teksasas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece Hanna Viljamsone.

“Taču to pārtrauca “Hārvijs”, savukārt mums šī bija iespēja novērot, kas notiek ģimenēs nopietna, akūta stresora klātbūtnē.

Šie jautājumi ir aktuāli, jo arvien vairāk cilvēku nokļūst plūdu, viesuļvētru vai ugunsgrēku epicentrā,” turpina Viljamsone.

Zinātnieki secināja, ka uzreiz pēc viesuļvētras “Hārvijs” postījumiem pāru attiecības krietni uzlabojās, kamēr iepriekš veiktajos pētījumos atklājās, ka stresa ietekmē notiek tieši pretējais.

“Mēs pieļāvām to, ka laimīgie pāri pēc viesuļvētras notikumiem kļūs vēl laimīgāki, bet tiem, kuri nejūtas tik apmierināti ar savām attiecībām, šāda nelaime tikai padziļinās šīs negatīvās sajūtas.

Mēs novērojām, ka tieši tie pāri, kuri savas attiecības neraksturoja kā apmierinošas, jutās laimīgāki.”

Interesanti, ka pat tādi faktori kā zaudēti un sabojāti mājokļi, kā arī finansiālie zaudējumi nebūt neietekmēja ģimeņu labbūtību.

Zinātnieki gan neiesaka veikt šādu savdabīgu psihoterapiju un pārcelties uz tādām riska zonām kā Florida, kur viesuļvētras ir bieža parādība, turklāt pētījuma laikā tika noskaidrots, ka pozitīvais efekts saglabājas aptuveni gadu.

“Postošas dabas nelaimes mums ļauj paraudzīties uz lietām no citas perspektīvas. Cilvēki saprot, cik nozīmīgi viņi ir viens otram mirklī, kad tiek izmesti ārpus komforta zonas,”

stāsta Viljamsone. “Šādiem notikumiem var būt terapeitisks efekts, tomēr vislabāk meklēt alternatīvus ceļus, kā, ieraugot partneri citā gaismā, uzlabot ģimenes dzīvi.”