Krievija pie Ukrainas robežas kārtējo reizi izvieto tankus, baltkrievi cenšas tūkstošiem migrantus ar varu iespiest Eiropā un Lukašenko draud Polijai ar militāru iesaistīšanos, kurā piedalīsies arī Krievija. Bet Latvijā daudzi tikmēr ir satraukušies par to, ka uz dzeloņstieplēm, kas izvietotas gar Baltkrievijas robežu, savainojas meža zvēri. Prioritātes, tā teikt.

Pašu krīzi uz diktatora Lukašenko robežas latvieši redz ļoti melnbalti. Viens tur redz tikai jaunas māmiņas ar bērniem, kas cenšas paglābties no destruktīva kara briesmām savā dzimtenē. Tikmēr otriem uz robežas ir tikai un vienīgi jauni vīrieši kā ērzeļi, kuri vēlas ierasties, lai izvarotu mūsu sievietes un uzspridzinātos baznīcās.

Lai aizstāvētu savu viedokli, cilvēkiem ierasts izvēlēties radikālākas izteiksmes formas un tās arī ir tās, kuras tiek visaktīvāk izplatītas sociālajos tīklos un ir kā karogi kā konservatīvajam, tā arī liberālajam spārnam. Ja kāds ir pret migrantu ielaišanu valstī, viņš principā tiek salīdzināts ar nejūtīgu un empātiju just nespējošu monstru, kurš vēlas redzēt, kā uz robežām mirst bērni.

Pretējā frontē tikmēr arī šerpi. Piemēram, Nacionālās apvienības biedrs Aleksandrs Kiršteins savā twitter profilā ierakstīja “Tagad skaidrs, kapēc feministes ir velkamistes. Pret dabu neko nepadarīsi”. Ierakstam pievienota infografika, kurā salīdzināts izvarošanas gadījumu skaits Dānijā un Somālijā. Tādējādi dodot nepārprotamu mājienu, ka sievietes, kas atbalsta migrantu uzņemšanu, patiesībā vēlas tikt izvarotas. Kā jums šāda retorika?

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X