“Kad tu redzēji Gētu, tu redzēji nāvi.” Tā izteicās Krakovas-Plašuvas koncentrācijas nometnē izdzīvojušais Poldeks Pfeferbergs, kad viņu lūdza padalīties ar atmiņām par nometnes ārprātīgo un nežēlīgo komandieri Amonu Gētu. Izteiciens bija ļoti precīzs.

Amons Gēts piedzima Vīnē un jau 17 gadu vecumā pievienojās nacistu jauniešu grupai. 19 gadu vecumā viņš pievienojās nacionālistu paramilitāristu grupai, bet 1930. gadā, kad  bija 22 gadus vecs, pievienojās nelegālajai Austrijas nacistu partijai. Tajā pašā gadā viņš iestājās SS rindās.

Uz Vāciju no Austrijas Gēts aizbēga pēc tam, kad tika apsūdzēts noziegumos, kas saistīti ar sprāgstvielām. Augstākstāvošie nacistu virsnieki novērtēja Gēta uzticību nacistiem, apbēra viņu ar personiskām uzslavām un iekļāva SS spēkos. 1939. gadā Gētam piedzima dēls, tomēr nenoskaidrotu iemeslu dēļ pēc mazāk nekā gada nomira. Gēts kļuva par paraugvirsnieku un kā balvu saņēma iespēju piedalīties SS operācijā, kuras mērķis bija iznīcināt vairāk nekā divus miljonus poļu ebreju. Viņa norīkošana par Plašuvas koncentrācijas nometnes komandieri bija viņa karjeras zenīts.

Dzīves apstākļus ieslodzītajiem Plašuvā viņš ātri vien padarīja neciešamus un šausminošus. Ieslodzītais skaitījās veiksminieks, ja tam izdevās nometnē izdzīvot vairāk nekā četras nedēļas. Kolektīvie sodi kļuva regulāri, bet spīdzināšana un slepkavošana bija ikdiena.

1943. gadā, piemēram, ebreju gada svētākajā dienā Salīdzināšanas dienā Gēts ar citiem SS vīriem no barakām izdzina 50 ebreju vīriešus un turpat nošāva. Bieži vien ieslodzītie tika publiski pakārti. Koncentrācijas nometnē izdzīvojušais Moše Bejskis vēlāk, tiesājot Ādolfu Eihmani, atcerējās kādu epizodi:

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X