Plešs: ANO klimata konferences secinājumus ņems vērā, izstrādājot jauno Klimata likumu (3)

Politiķis norādīja, ka pašlaik notiek diskusijas starp ministrijām un ar nozaru pārstāvjiem par Klimata likumu. COP26 secinājumi tiks padziļināti izvērtēti un ņemti vērā, strādājot pie juridiskā ietvara.

Plešs deputātus informēja par to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs Latviju un mūsu valsts tautsaimniecību. Viņš norādīja, ka, pieaugot vidējai gaisa temperatūrai par trim grādiem, Latvijā šīs izmaiņas būtu vēl krasākas.

Tas nozīmētu, ka Latvijā vidējā gaisa temperatūra līdz šī gadsimta beigām pieaugtu par 5,5 grādiem un tas uzliktu būtisku slogu dzīves telpai un ekonomiskajām darbībām, kļūtu sarežģītāk nodarboties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību dažādu ekstremālu klimata norišu dēļ un mainoties veģetācijai.

Plešs atzīmēja, ka klimata pārmaiņu negatīvās sekas vairāk izjutīs jaunieši un bērni, kuri dzimst pašlaik. Zinātnieki esot aplēsuši, ka tie bērni, kuri ir piedzimuši 2020.gadā, pieredzēs septiņas reizes vairāk ekstremālu klimatisko notikumu nekā viņu vecāki, teica ministrs.

Kā ziņots, COP26 lēmumi paredz stingrākas apņemšanās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, ilgās diskusijās un sanāksmēs panākta virkne būtisku lēmumu saistībā ar Parīzes nolīguma pilnvērtīgu īstenošanu, tostarp, par Parīzes nolīguma mērķi noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās.

Pirmo reizi ANO Klimata konferenču vēsturē pausta nepieciešamība samazināt ogļu ieguvi un pakāpeniski pārtraukt neefektīvas fosilo energoresursu subsīdijas, skaidro ministrs, piebilstot, ka lēmums uzsver arī nepieciešamību pēc sociāli taisnīgas pārejas.

Pēc vairāku gadu ilgām sarunām COP26 laikā izdevās panākt vienošanos par Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem attiecībā uz Parīzes nolīguma tirgus mehānismu darbību, par kuriem nebija izdevies panākt vienošanos COP24 laikā Katovicē, Polijā.

Glāzgovā panāktā vienošanās mudina valstis pārskatīt un nostiprināt nacionāli noteiktās apņemšanās mērķus emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam, lai tos saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķi. Lai to paveiktu ir nepieciešama apjomīga globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tostarp samazināt globālās CO2 emisijas par 45% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 2010.gadu

Konferencē piedalījās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses kā arī dažādu organizāciju, - uzņēmēju, nevalstiskā sektora un plašsaziņas līdzekļu, - pārstāvji.