ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos turpmāk uzticēs CFLA

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Debatēs pret šiem likuma grozījumiem iebilda opozīcijas deputātes Ļubova Švecova (LPV) un Evija Papule (S), sakot, ka tie paredz izveidot papildu štata vietas, kas nebūtu pieņemami. Švecova teica, ka 2022.gada valsts budžeta paketē ir arī citi likumprojekti, kuri paredz audzēt ierēdniecības aparātu, kā arī, pateicoties deputātu iepriekš lemtajam - turpinās pieaugt valsts pārvaldē strādājošo atalgojums.

Viņasprāt, ļoti daudz lietu un funkciju var īstenot efektīvāk. Arī Papule kritiski vērtēja piedāvātās izmaiņas, sakot, ka Ārlietu ministrija ieplānojusi kopumā izveidot 10 jaunas amatu vietas, no kurām trīs ir terminētas.

"Neskatoties uz demogrāfijas ne pārāk pozitīvo attīstību Latvijā, mēs turpinām audzēt valsts pārvaldes aparātu,"

klāstīja politiķe, minot, ka šobrīd arī lemts paaugstināt atalgojumu, kas pats par sevi nebūtu sliktākais veids, tomēr tas netiek darīts visiem vienādā tempā un procentuālā apmērā. Pēc viņas domām, nav atbalstāma jaunu štata vietu veidošana - arī Ārlietu ministrijā.

Latvijā nav noteikts visaptverošs regulējums un institucionālais ietvars, kas sniegtu atbalstu un radītu jaunas iespējas Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties ES finansēto attīstības sadarbības projektu īstenošanā.

Tāpat Latvijā nav noteikta koordinējošā institūcija un attiecīgais regulējums, lai centralizēti un, ievērojot vienotu pieeju un metodiku, sniegtu konsultatīvu un administratīvu atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām personām, kas vēlas pieteikties dalībai ES projektos, kas nav tikai ES mērķsadarbības projekti, kā arī sadarbībā ar citiem sadarbības partneriem nodrošinātu atbilstību liela apjoma ES projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.

Ar grozījumiem Starptautiskās palīdzības likumā paredzēts šādas jaunas koordinējošās institūcijas jeb aģentūras funkcijas paredzēts noteikt CFLA.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) skaidroja, ka tās ietvertu Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos. Visefektīvāk un ar vismazākajiem resursiem tos varētu ieviest CFLA.

Ar grozījumiem Starptautiskās palīdzības likumā CFLA deleģētas tiesības uzņemties attīstības sadarbības projekta koordinatora lomu un iesniegt pieteikumu vai projekta piedāvājumu dalībai ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja attīstības sadarbības projekta īstenošanā gadījumos, kad projekta saturisko ekspertīzi nodrošinošās institūcijas ieskatā būtu lietderīgi iesaistīties tikai konkrētu projekta aktivitāšu ieviešanā, neuzņemoties visa projekta īstenošanu vai galvenā partnera lomu, to uzticot starptautiskajam partnerim vai aģentūrai.

Komisijas sēdē opozīcijas deputāte Švecova vaicāja, vai šādas aģentūras izveide dos pienesumu, kuru iespējams noteikt materiālā vērtībā, uz ko ĀM parlamentārā sekretāre atbildēja apstiprinoši. Viņa skaidroja, ka tiklīdz CFLA tiks akreditēta, kā šī aģentūra, tad atdevi būs iespējams izmērīt.

Tad Latvijas institūcijām piesakoties un eventuāli uzvarot konkursos, tām būs pieeja Eiropas Komisijas finansējumam.

Kalniņa-Lukaševica teica, ka līdz šim Latvijai nebija tiesību startēt, tomēr tagad tie varētu būt miljoni eiro, kas katru gadu caur projektu īstenotājiem varēs tikt realizēti.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Mārtiņš Birģelis akcentēja, ka piedāvātie grozījumi paredz aizliegumu iepriekš sodītām personām saņemt ĀM grantu. Viņš atsaucās uz Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem, kur iepriekš sodīti cilvēki nevar ieņemt konkrētus amatus vai saņemt pakalpojumus.