Vai Rīga kļūs par pilsētu bez atkritumiem? (1)

Kā deputātus informēja Mājokļu un vides departaments, "Zero Waste" pilsētas sertifikācijas sistēma ir neatkarīgs, trešās puses novērtēts sertifikācijas standarts, kura pamatā ir izveidota "Zero Waste" metodoloģija. Tā paredzēta, lai palīdzētu pašvaldībām sasniegt Eiropas Savienības (ES) un valsts izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Saskaņā ar spēkā esošajām saistošajām ES direktīvām līdz 2035. gadam Latvijai ir jāsasniedz dažādi mērķi atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram,

atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu līdz 2035. gadam jāpalielina vismaz līdz 65%.

Jānodrošina, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma vai ir vēl mazāks.

Ņemot vērā to, ka Rīgā tiek saražots vislielākais atkritumu apjoms no Latvijas kopējā atkritumu apjoma, tad šo mērķu sasniegšanā Rīgai esot vistiešākā ietekme.

Lai veicinātu lielāku un iedzīvotājiem pieejamāku atkritumu šķirošanu, pašlaik Rīgā ir izstrādāti grozījumi saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā.

Ir sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, sākts darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem un Rīgas domes Komunikācijas pārvaldi izstrādāts vienots atkritumu dalītās vākšanas materiālu un komunikācijas plāns.

Lai kļūtu par "Zero Waste" pilsētu, pašvaldībai ir jābūt bezatkritumu plānam, kas iekļauj kvantitatīvus mērķus un politiku, ko tā īstenos.

Tai ir jāveic situācijas analīze par atkritumu sastāvu savā pašvaldībā un jāizvirza konkrētus mērķus savākto un pārstrādāto cieto sadzīves atkritumu apjoma palielināšanai, kā arī jāīsteno citas prasības.