Muzejā būs apskatāma fotogrāfija "Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī"

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča, fotogrāfa Rīdzenieka fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas valsts tapšanas brīdis - Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Lukašēviča pavēstīja, ka ikdienā lielformāta fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāti speciālos saudzēšanas režīmos muzeja krājumā. Tikai reizi gadā - Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā, unikālā fotogrāfija, kas kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tiek eksponēta apskatei, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.

Pēc muzeja pārstāves paustā, no fotogrāfijas pāri notikumiem un laikiem uz apmeklētājiem raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti. Latvijas neatkarību pasludināja jaunizveidotā Latvijas Tautas padome, kuru veidoja astoņu partiju - Latviešu Zemnieku savienības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latvijas Demokrātiskās partijas, Latviešu Nacionāldemokrātu partijas, Latvijas Radikāldemokrātu partijas, Latviešu Republikāņu partijas, Latvijas Neatkarības partijas, Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas un Latgales Zemes padomes pārstāvji.

Tautas padomē tobrīd bija 38 delegāti no partijām un organizācijām. Virkne vēsturisku personību 1918. gada 18. novembrī ir redzami uz šodienas Latvijas Nacionālā teātra skatuves: piemēram, Gustavs Zemgals, Marģers Skujenieks, Kārlis Ulmanis, Jānis Akuraters, Miķelis Valters, Atis Ķeniņš, Pauls Kalniņš, Klāra Kalniņa, Bruno Kalniņš un citi.

Leģendāro lielformāta kolorēto fotoattēlu Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 1920. gadu sākumā. Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību.

Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas "Klio" skatlogu Vaļņu ielā, Rīgā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Rīdzenieka ģimene. Un tikai pēc 49 gadiem, 1989. gadā, latviešu tautas trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē "Latvijas Laiks".

Muzeja pārstāve uzsvēra, ka fotogrāfa Gunāra Janaiša uzdrīkstēšanās un rīcība šo notikumu secībā bija izšķirīga, lai nenovērtējami vērtīgā Latvijas valsts vēstures liecība atkal taptu apskatāma, tiktu saudzēta un glabāta, nonākot visas tautas dārgumu krātuvē - muzejā. Fotogrāfa Rīdzenieka dzīvesbiedre Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja glabāt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.