"Viens kļuva bagāts, pārējie gāja bojā" jeb "Squid Game" veltītās kriptovalūtas nelāgais liktenis (6)

Nepieredzēti straujais kriptovalūtas SQUID vērtības pieaugums daudziem novērotājiem radīja skepsi un aizdomas par krāpniecību. Pirmdien, 1. novembrī, digitālā monēta pēkšņi kļuva 77 reizes vērtīgāka nekā dienu iepriekš, tās vērtībai sasniedzot 2856,54 dolārus par vienu vienību. Pēc tam sekoja ļoti straujš kritiens, un pašlaik viens SQUID’s maksā mazāk par vienu dolāru. Ieguldītāji šajā kriptovalūtā jau paspēja ieguldīt vairāk nekā 11 miljonus dolāru. Kādēļ tā notika?

Oktobra beigās lielākie mediji, kā BBC, CNBC, “Business Insider”, arī Klik, stāstīja par kriptovalūtu SQUID. Šī kriptovalūta bija digitālās spēles “Squid Game”, kas tapusi pēc “Netflix” populārā seriāla motīviem, galvenā valūta. Spēles jēga paredz: lai spēlētu šo spēli, tās spēlētājiem ir jāmaksā ar digitālajām monētām (tokeniem jeb NFT). NFT iepriekšpārdošana sākās 20. oktobrī, un entuziasti kriptovalūtu izpirka burtiski acumirklī. Vēl 26. oktobrī viena kriptovalūtas SQUID vienības vērtība bija 0,012 dolāri, bet trīs dienas vēlāk – jau 11,6 dolāri.

SQUID tika atzīta par joku kriptovalūtu, kas pasaulē radušās kāda kultūras fenomena iespaidā. Līdzīgi ir arī ar populāro joku kriptovalūtu “Shiba Inu”, kas pieredzēja lielu vērtības kāpumu bez īpaša iemesla. CNBC skaidro, ka šeit labu lomu nospēlējusi reklāma (“Shiba Inu” gadījumā – miljardiera Īlona Maska tvīts, bet SQUID gadījumā – seriāla popularitāte).

Pirmās aizdomas

Pirmajās SQUID pastāvēšanas dienās bija vērojama liela ažiotāža, kuru centās slāpēt arī skeptiķu balsis. To vidū – arī investori. Platforma “CoinMarketCap”, izsekojot kriptovalūtu tirgu, izplatīja brīdinājumu.

“Esam ieguvuši virkni paziņojumu, ka SQUID mājaslapa vairs nestrādā un lietotāji nevar pārdot SQUID tokenus “Pancakeswap” biržā. Lūdzu, esiet piesardzīgi un veiciet visus nepieciešamos drošības pasākumus,” teikts “CoinMarketCap” paziņojumā.

CNBC, savukārt, centās sazināties ar digitālās spēles un valūtas veidotājiem, izmantojot tās mājaslapā norādītos kontaktus, taču – tas neizdevās. Arī “Netflix” nāca klajā ar paziņojumu – straumēšanas platformai nav nekādas saistības ar digitālo valūtu, kā arī – tā neatbalsta šo kriptovalūtu.

Mājaslapa “SquidGame.cash”, kur bija izvietots spēles veidotāju apraksts, uz kuru arī atsaucās mediji, tik tiešām vairs nav pieejama. Resurss “Scamadvise”, kas pārbauda mājaslapas attiecībā uz krāpniecību, atzina šo mājaslapu par krāpniecisku un piešķīra tai zemu uzticamības reitingu – 45 no 100.

“Twitter” lietotājs ar segvārdu “Crypyo Tyrion” norādīja, ka nevienam no digitālās valūtas dibinātājiem nav profila profesionāļu sociālajā tīklā “LinkedIn”. Viņš pievērsa uzmanību, ka kriptovalūtas dibinātāji ir sastopami slēgtās grupās ziņapmaiņas lietotnē “Telegram”. Izdevums “Gizmodo” 29. oktobrī jauno kriptovalūtu nosauca par acīmredzamu krāpniecību. Turklāt tika pievērsta uzmanība arī digitālās spēles un kriptovalūtas “baltajai grāmatai” - pamatinformācijai par spēli un citiem datiem – tur konstatētas dīvainas ortogrāfijas kļūdas un fakti, kurus nav iespējams pārbaudīt.

Cita digitālo valūtu platforma “CoinGecko” lēma vispār atturēties no SQUID iekļaušanas sistēmā.

“Šis tokens nav atbildis mūsu kritērijiem, tāpēc “CoinGecko” platformā to nebūs iespējams iegādāties. Tā, iespējams, ir krāpšana,” norādīja platformas dibinātājs Bobijs Ongs. Viņš pievērsa uzmanību, ka digitālās valūtas mājaslapā esošā informācija par partnerību ar “CoinGecko” ir meli.

Acumirklīgs krahs

30. un 31. oktobrī SQUID vērtība turpināja kāpt – tā sasniedza jau 37 dolāru atzīmi par vienu vienību. Tad,

1. novembrī ļoti straujš un neparasts lēciens – vērtības pieaugums par 77 reizēm un SQUID'a cena - 2856,54 dolāri par vienu vienību. Pēc tam, burtiski dažu minūšu laikā straujš (un pat katastrofāls kritums) – SQUID vērtībai esot vien pieciem dolāru centiem.

Pagaidām nav skaidrs, kas izraisīja tik strauju vērtības kritumu, bet pastāv vairākas versijas. Izdevums “Cryptohamster” raksta, ka kriptovalūtas vērtības kritumu varēja izraisīt “Twitter” rīcība, kas neilgi pirms krituma ierakstus saistībā ar SQUID atzīmēja kā aizdomīgus. Viens no aizdomīgās informācijas avotiem bijis kāds profils ar 70 tūkstošiem sekotāju. Pēc tam SQUID izstrādātāji centušies publicēt kādu jaunu informāciju, taču “Twitter” bloķējis šādu iespēju.

Pēc katastrofālā krituma SQUID oficiālajā “Telegram” kanālā (vairāk nekā 90 tūkstoši sekotāju) parādījās ieraksts no izstrādātājiem, kuri skaidroja straujo kursa kritumu ar krāpnieku darbībām.

“Kāds cenšas uzlauzt mūsu projektu jau vairākas dienas pēc kārtas. Mēs cenšamies to aizsargāt, taču tokenu cena ir nenormāla. Mēs nevēlamies strādāt pie projekta, jo esam pakļauti pastāvīgiem krāpnieku uzbrukumiem un esam milzīgā, nepārtrauktā stresā. Mums ir jāatceļ visi ierobežojumi saistībā ar kriptovalūtas transakcijām, tāpēc “Squid Game” nonāks jaunā autonomijas līmenī,” tika teikts paziņojumā.

Kas tieši un kādi uzbrukumi tika veikti “projekta uzlaušanai”, izstrādātāji neprecizēja. Arī atgriezeniskā saite caur “Telegram” platformu nav iespējama.

“Reddit” lietotāji komentāros par kursa kritumu izsaka aizdomas, ka krāpnieki patiesībā ir paši SQUID veidotāji. Viņu shēma tiek saistīta ar seriāla ideju.

“Visi gāja bojā, bet viens cilvēks kļuva bagāts. Izskatās, ka SQUID veidotāji vienkārši atkārtoja šo stāstu ar viltus kriptovalūtu,” teikts komentārā.

“Ja cilvēki būtu skatījušies šo seriālu, tad diez vai pirktu šos tokenus. Kriptovalūtas nosaukumam vien bija jābūt kā “sarkanajam karogam”, ka nevajag šeit ieguldīt savu naudu,” raksta “Reddit” lietotāji. Tāpat pievērsta uzmanība faktam, ka dažu minūšu laikā pirms vērtības krituma liela daļa nopirkto digitālo monētu tika pārdotas.

Izdevums “The Bell” skaidro, ka par iespējamu krāpniecību liecina arī netipisks pārdošanas aizlieguma mehānisms, kas ir iekļauts digitālās valūtas kodā, kā arī virkne citu faktoru.

“Pirmkārt, ar kriptovalūtas veidotāju komandu parasti ir iespējams sazināties. Šajā gadījumā visi saziņas kanāli bija bloķēti. Otrkārt, kriptovalūtu radītāji parasti ir atrodami sociālajos tīklos - “LinkedIn” un/vai “Facebook”. Šeit visi norādītie dibinātāji izrādījās mītiski tēli. Treškārt, SQUID mājaslapā bija norādīti aptuveni desmit lieli partneri, piemēram, “Microsoft”. Taču šo “partneru” mājaslapās nav neviena paša vārda par šādu sadarbību,” skaidro finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Cuore” jauno produktu direktors Nikolajs Novoselovs.

Kā tas varēja notikt?

Krāpniecisko shēmu izdevās īstenot, pateicoties tam, ka SQUID darbojās ar pirms vairākiem gadiem radītu likviditātes un automatizētās atzīmēšanas tehnoloģiju, kas ļauj katram tirgus dalībniekam sniegt savu likviditāti tirdzniecībai. Šī tehnoloģija arī atklāj plašas iespējas krāpnieciskām shēmām. Viena no šādām shēmām ir “Rug Pull”.

Tiek norādīts, ka tieši pirms vērtības krituma SQUID turētāju skaits pēkšņi pārstāja augt. Pirmajās trīs dienās SQUID turētāju skaita pieaugums bija par 10-12 tūkstošiem digitālo maciņu dienā, bet 1. novembrī pieaugums bija vien tūkstotis, liecina “bscscan.com” dati.

Tieši pēc šīs apstāšanās, kad nauda no lietotājiem pārstāja plūst, bet izdevumi augstās tokena vērtības dēļ turpināja pieaugt, SQUID veidotāji ātri “nopludināja” iegūto naudu, tādējādi izraisot milzīgu SQUID vērtības kritumu.

“Lielākā daļa SQUID turētāju ir lietotāji, kas spēja uzkurināt ažiotāžu jau pirmajās kriptovalūtas pastāvēšanas dienās. Respektīvi – tie varētu būt boti, kurus kontrolē paši SQUID dibinātāji.

Tā ir tipiska krāpniecības shēma, kurā kriptovalūtas dibinātāji apmānīja tūkstošiem cilvēku, izdarot to kā pa notīm. No pašas iespaidīgākās joku kriptovalūtas līdz pilnīgai nullei dažās minūtēs – spilgtāku krāpniecības piemēru nav iespējams atcerēties,” saka Novoselovs.

“Gizmodo” aplēses liecina, ka ar šo afēru kriptovalūtas dibinātāji varēja nopelnīt vairāk nekā divus miljonus dolāru. Kāds anonīms SQUID investors atklāja “CoinMarketCap”, ka investējis aptuveni piecus tūkstošus dolāru šajā kriptovalūtā un pazaudējis visus. Viņš aicina investorus būt īpaši piesardzīgiem ar joku kriptovalūtām.

Visticamāk, tas nav pēdējais gadījums kad krāpnieki centīsies gūt labumu no kultūras fenomeniem, norāda “The Guardian”.