Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste ir piedzīvojis bagātu mūžu, kuru ir veltījis latviešu pašapziņas celšanai, tā laika pilsoniskās sabiedrības veidošanai un demokrātijas veicināšanai. Tāpēc Jāņa Čakstes vārds un viņa dzīves gājums ir nesaraujami ieausts mūsu valsts Latvijas vēstures gājumā. Kāda personība slēpās aiz vārda Jānis Čakste? Kādas īpašības iemantoja mūsu valsts pirmais prezidents? Kāds viņš bija kā tēvs saviem deviņiem bērniem un vīrs savai liktenīgajai sievietei? Un kāpēc viņš atteicās no Rundāles pils?
Ja būtu Jānis Čakste jāraksturo piecos vārdos, tad, pēc ģimenes un līdzgaitnieku teiktā, izkristalizētos šādas Jāņa Čakstes rakstura īpašības: rets godīgums, nesalaužams miers, valdzinoša harisma, spītīga mērķtiecība un silts ģimeniskums.
Jānis Čakste darbos esot bijis ļoti godīgs un pienākumos apzinīgs cilvēks. Kad vadījis Satversmes sapulci, kā aculiecinieki stāsta, viņš neļāvis nevienu likumu pieņemt, pret kuru kaut viens iebildis. “Vajadzēja strādāt un pārstrādāt, līdz likums vai norma ir tādā līmenī, lai visiem ir pieņemami un ka visi nobalso par to. Tāpēc mūsu Satversme ir joprojām dzīva pēc vairāk nekā 100 gadiem,” stāsta muzeja “Auči” vadītāja Ineta Freimane.
Ģimenes locekļi spilgti atminas Jāņa Čakstes lielo, nesatricināmo mieru. Spēja apdomāt mierīgi jebkuru dzīves situāciju. Nekad nebija karstas putras strēbējs. Pārdomāja un izvēlējās labāko variantu, kurā virzienā arī devās vai rīkojās.
“Ārkārtīgi harmoniska personība, kura nekad neiekarsa. Nekad nekļuva agresīvs pat viskarstākā strīda laikā. Ļoti labs diplomāts – cilvēks savā vietā! Harismātiska personība. Mācēja pareizā vietā pareizās lietas izrunāt, mācēja sadzīvot ar pastāvošo varu, lai varētu darīt kaut ko vairāk savas tautas labā,” par diplomātiskajiem talantiem stāsta Ineta Freimane.