/nginx/o/2021/07/13/13912784t1hb124.jpg)
Reaģējot uz pārmetumiem par Vācijas kancleres Angelas Merkeles neseno telefonsarunu ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, Vācijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Štefens Zeiberts trešdien skaidroja, migrantu krīzes kontekstā ir jārunā ar Minskas līderiem, kas situāciju var mainīt.
"Ir jēga runāt ar tiem, kas Minskā var izmainīt situāciju, arī ja runa ir par līderi, kura leģitimitāti Vācija tāpat kā visas pārējās Eiropas valstis neatzīst," sacīja Zeiberts.
Merkele zvanīja uz Minsku, "lai rastu humānu risinājumu, piemēram, lai ANO bēgļu lietu pārvaldei (UNHCR) nodrošinātu piekļuvi migrantiem",
skaidroja valdības pārstāvis. "UNHCR ir gatava pieslēgties, un mēs redzam, ka pirmā palīdzība jau ir nokļuvusi uz vietas."
Merkele "šo zvanu saskaņoja ar Eiropas Komisiju un pirms tam informējusi svarīgākos spēlētājus reģionā", norādīja Zeiberts. "Varu jums apliecināt - ja kanclere veic šādus zvanus, viņa, protams, tajos pārstāv zināmās Eiropas nostājas."
Polijas līderi pauduši nopēlumu Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona starpniecības centieniem.
Būtu bijis pareizi, ja Varšava iepriekš tiktu informēta par Merkeles sarunu ar Lukašenko un Makrona sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Polijas sabiedriskajai televīzijai sacīja Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers.
Pats ar Lukašenko notikušo sarunu fakts raisa izbrīnu, jo savā ziņā leģitimizē līderi, kuru ES par Baltkrievijas prezidentu neatzīst, norādīja valdības pārstāvis.
"Es situāciju saprotu, bet uzskatu, ka tas nebija ļoti labs solis," uzsvēra Millers.
Līdzīgu nostāju pauda Vācijas parlamenta zaļo frakcijas deputāts un parlamenta Ārlietu komitejas loceklis Omids Nuripurs.
Radio "Deutschlandfunk" ēterā otrdien viņš Merkeles sarunas ar Lukašenko nodēvēja par "šausmīgu signālu".
ES neatzīst Lukašenko leģitimitāti, bet Merkele ar šīm sarunām to faktiski ir izdarījusi, norādīja deputāts.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.
Eiropas Savienība apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)