Foto ⟩ Kā izskatās pagaidu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas? (6)

Pirmos kilometrus pagaidu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sāka uzstādīt pirms nepilniem diviem mēnešiem. Trešdien plānots pabeigt 31,5 no kopējiem 37 kilometriem pagaidu dzeloņstiepļu žoga, kas tiek izbūvēts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pēdējo kilometru uzstādīšana notiek vietās, kur grūtāk piekļūt ar tehniku, tāpēc visu darbu šobrīd veic ar rokām – gan dzeloņstiepļu pienešanu, gan uzstādīšanu. Šī iemesla dēļ, visticamāk, darbi nedaudz iekavēsies.

Valsts robežsardzes pārstāvji ziņo, ka migranti līdz šim nav mēģinājuši šķērsot vai bojāt ierīkoto pagaidu dzeloņstiepļu žogu.

“Šā brīža situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nav vienkārša, taču pilnībā tiek kontrolēta un satraukumam nav pamata.

Šie nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi ir notikuši tikai tajās vietās, kur nav izbūvēts šis pagaidu žogs,”

norāda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes dienesta priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.

Robežsardze nav novērojusi, ka migranti uzturētos robežas tuvumā pastāvīgi un gulētu teltīs līdzīgi, kā tas šobrīd ir uz Baltkrievijas robežas ar Poliju. Neesot novērota arī pastiprināta migrantu plūsma, tomēr atbildīgās iestādes šādam scenārijam ir gatavas.

Kusiņš norāda, ka robežsardzei ir plāns, un tas ir atkarīgs, cik daudz cilvēki virzās uz Latvijas robežu.

Uz priekšu turpina virzīties arī pamatīga nožogojuma izveide uz kopumā 172 kilometru garās Latvijas-Baltkrievijas robežas. Sākotnēji tika paredzēts, ka pamatīgie darbi varētu noslēgties 2024. gadā, tomēr tagad iekšlietu ministre cer, ka robežu noslēgt izdosies ātrāk.

Jau ziņots, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žogu pilnībā plānots pabeigt ierīkot novembra beigās vai decembra sākumā, iepriekš informēja Nodrošinājuma valsts aģentūrā (NVA).

Pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvē pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Plašāk skaties sižetā!