Ījabs: Merkeles zvans Lukašenko bija diezgan liela vilšanās (34)

Ījabs uzskata, ka šobrīd nav mirklis, kad var ticēt tam, ko dara Lukašenko, un domāt, ka viss būs kārtībā, ja tiek aizvest cilvēki prom no robežas. "Tur nekas nebūs kārtībā, īpaši, ja paskatāmies, kas notiek uz Baltkrievijas-Ukrainas, Krievijas-Ukrainas robežām."

"Merkeles zvans Lukašenko bija diezgan liela vilšanās, jo sarunās ar Lukašenko, tieši tā pat kā ar Putinu, Eiropai bija jābūt vienotai. Tas, ka aizejošā Vācijas kanclere tomēr sper tādu soli un veic seperāta sarunas bez Polijas un Baltijas valstīm, manuprāt, nav Eiropai gudrs signāls," norāda EP deputāts.

Viņš sacīja, ka telpa dialogam parādās, jautājums ir – cik lielā mērā Lukašenko ļaus pārbaudīt to, ka viņš tiešām kādu ir aizvedis atpakaļ, nevis vienkārši pārcēlis tuvāk kādas citas valsts robežai. Ījabs izsaka bažas, ka nekāda sadarbība nav iespējama.

"Šī no Eiropas likumdošanas puses ir ļoti īpatna situācija, tā nav nekāda migrācijas krīze, jo cilvēki tiek politiski dzīti pāri ES ārējai robežai.

Kā mēs pēc tam pret viņiem izturēsimies kā pret patvēruma meklētājiem? Par to ES jātiek skaidrībā," apgalvo Ījabs.

Jau ziņots, ka Merkelei un Lukašenko pirmdien notika telefonsaruna, kurā viņi pārrunāja migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas. Tāpat arī trešdien notikusi atkārtota telefonsaruna par migrantu krīzi, kurā abas puses vienojušās, ka problēma ir jāskata Baltkrievijas un ES līmenī. "Sīki apspriežot bēgļu problēmu, puses nonāca pie zināmas vienprātības, kā rīkoties un virzīties tālāk esošo jautājumu risināšanā. Šajā kontekstā arī tiks risināta bēgļu vēlme nokļūt Vācijā," teikts Lukašenko preses dienesta paziņojumā.

Tāpat ziņots, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas. 

Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.

Eiropas Savienība apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.