Siliņš: Tiesā iesniegtas 166 administratīvās lietas saistībā ar pienākumu vakcinēties (4)

Šīs nedēļas sākumā beidzās mājsēde, taču spēkā stājas prasība, kas nosaka, ka publiskajā sektorā strādājošajiem jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Šīs prasības dēļ no darba pienākumu pildīšanas tiek atstādināti darbinieki, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, citi paši iesniedz atlūgumus. 

Pēc tam, kad Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma īpašu likumu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs”, kas paredz apturēt pilnvaras pašvaldību deputātiem, kam nav Covid-19 sertifikāta, savus mandātus jau zaudējuši vairāki vietvaru deputāti. Būtiski pieaug arī Administratīvajā tiesā iesniegto pieteikumu skaits.

Kā norādīja Siliņš, šobrīd tiesā ir iesniegtas 166 administratīvās lietas. “Skatoties perspektīvā, būs arī civiltiesiski strīdi. Tās nav tikai 166 lietas, tā ir pamatīga slodze tiesām. Tas, ka pirmo lietu izskatīja triecientempā, ir izņēmums. Lietām tomēr ir gan sagatavošanas, gan izskatīšanas termiņi, kas ir pietiekoši gari."

Savukārt zvērināta advokāte Linda Reisa raidījumā apgalvoja, ka šobrīd iesniegti jau uz pusi vairāk par 160 pieteikumiem. "Runa nav par "antivakseriem", runa ir par racionālu politiku. Šie cilvēki, kas strādā dienestos, viņu mērķis ir parādīt, ka šis valsts vai pašvaldību uzliktais viedoklis nav viennozīmīgs. Es piekrītu siliņa kungam, ka

šādas tiesvedības apgrūtina tiesu sistēmu, jo tiesai ir jātaisa kvalitatīvi nolēmumi," skaidro Reisa.

Advokātes ieskatā, tiesnešiem jābūt ļoti drosmīgiem. "Vakcinācija nepasargā no saslimšanas. Klienti saka – Es varu testēties no rīta līdz vakaram. Nav problēmu!"

TVNET jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa noraidīja Labklājības ministrijas (LM) ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību, kurā bija apstrīdēts valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļautais pienākums vakcinēties pret Covid-19. Labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu, secināja tiesa.

Tiesa nekonstatēja, ka pārsūdzētais rīkojuma apakšpunkts attiecībā uz konkrētajām personām radītu tiesiskuma un vienlīdzības principa pārkāpumu.