Pirmais un pēdējais nāvessods Igaunijas Republikā tika izpildīts pirms 30 gadiem, kad Paterei cietuma biezajos mūros 26 gadus vecais Reins Oruste saņēma visbargāko sodu par trīskāršas slepkavības pastrādāšanu.

1990. gada 14. jūnijā tiesnesis Reinis Kivilū paziņoja, ka Reinam Orustem ilgs mūžs nav gaidāms. "Lēmums ir galīgs, un to nevar pārsūdzēt vai atcelt," paziņoja ESSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Kivilū.

1989. gada septembra sākumā mežā pie Rīgas šosejas Raekilas ciemā, Pērnavas rajonā, tika atrasts ar zariem apklāts neidentificēta jauna vīrieša līķis. Drīz vien izrādījās, ka tas bija Reina Orusta pirmais upuris, viņa draugs Marguss, kuru viņš pirms divām nedēļām bija ievilinājis mežā un piekāvis līdz nāvei. 24. augusta rītā Oruste uzzināja, ka Marguss ir pavadījis nakti policijas iecirknī. Orustem radās aizdomas, ka Marguss viņu ir nodevis un "devies sūdzēties", tāpēc bija kaut kas jādara. Oruste teica, ka viņš gribējis savu draugu iesēdināt vilcienā uz Rīgu un aizvest viņu prom no pilsētas.

Kautrīgais zēns kļuva par tirānu

No rīta Reinis kopā ar Margusu un vēl vienu paziņu devās uz Raekilas dzelzceļa staciju.

"24. augusta rītā es vēl biju "zem grādiem", jo bijām dzēruši šņabi un alu," to dienu atminas Oruste. Pēc viņa stāstītā, Oruste Margusam nopircis vilciena biļeti, taču, tā kā līdz izbraukšanai bija vēl daudz laika, viņi nolēma pastaigāties priežu mežā netālu no stacijas. Kādā brīdī trijotne aizgājusi pa meža taku līdz Paides šosejai, Oruste licis trešajam uzgaidīt, un viņš ar Margusu devušies tālāk. Drīz vien paziņa, kurš palika gaidīt, dzirdēja Margusa kliedzienu. Pienācis tuvāk, viņš ieraudzīja, ka Marguss guļ uz zemes un uz viņa sēž Reins, kas guļošo ar rokām turēja aiz rīkles. "Es jautāju - ko, pie velna, viņš dara? Reins man iesita pa seju. Viņš man pateica: "Ej prom, tā nav tava darīšana, ja vien nevēlies nonākt zārkā." Tad viņš atgriezās un teica, ka "trako" iesēdinājis vilcienā uz Rīgu. Reinam rokas trīcēja," vēlāk policijai pastāstīja liecinieks.