Svētdien notikušajās Čīles prezidenta vēlēšanās vadībā izvirzījušies divi kandidāti, kas pārstāv politiskā spektra pretējos polus un apsteiguši tradicionālo partiju pārstāvjus.
Par Čīles prezidenta amatu cīnās kandidāti no pretējiem politiskajiem poliem
Tādējādi vēlēšanu otrajā kārtā, kas paredzēta 19.decembrī, cīņu turpinās Hosē Antonio Kasts, kas pārstāv galēji labējo Republikāņu partiju un ieguvis 28% balsu, un galēji kreisais politiķis Gabriels Boričs, kuru izvirzījusi kreiso partiju koalīcija un par kuru balsojuši 25% čīliešu.
Uzrunājot sajūsminātos atbalstītājus, 55 gadus vecais vācu imigrantu ģimenē dzimušais Kasts solīja atjaunot valstī "mieru, kārtību, progresu un brīvību", ko pieprasa "vairākums čīliešu".
Savukārt 35 gadus vecais Boričs uzsvēris: "Mēs neizgājām ielās, lai viss saglabātos, kā bijis." Viņš solīja strādāt pie vienotības.
Pirms diviem gadiem Čīlē izcēlās protesti pret zemajām algām un pensijām, vājo veselības aizsardzības un izglītības sistēmu, kā arī pret pieaugošo nevienlīdzību.
Protesti daudzviet pārauga grautiņos, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.
Protestētāji pieprasīja arī jaunu konstitūciju, un valdība galu galā piekāpās, gadu vēlāk sarīkojot referendumu, kura dalībnieki lēma par īpaša satversmes sapulces ievēlēšanu jauna pamatlikuma izstrādāšanai.
Čīles prezidenta vēlēšanas turpina neseno tendenci vēlētājiem noraidīt tradicionālās lielās partijas, kas atbildīgas par desmitgadēm ilgo neoliberālo politiku, kam, kā tiek uzskatīts, jāpateicas par Čīles nosacīto labklājību, taču arī par lielo sociālo nevienlīdzību.
Šī tendence sākās ar referendumu par satversmes sapulces ievēlēšanu. Balsojumā, kas notika maijā, vēlētāji noraidīja tradicionālās partijas un atbalstīja neatkarīgos, kreisos kandidātus.
Kasts un Boričs abi ir no mazām partijām, kas nav bijušas pārstāvētas nedz valdībā nedz koalīcijās, kuras atradušās pie varas 31 gada laikā kopš Augusto Pinočeta diktatūras beigām.
Aptaujas liecina, ka aptuveni puse no 15 miljoniem Čīles vēlētāju tikai pēdējā brīdī izlēma, par ko balsos, tādēļ šīs bija vienas no neprognozējamākajām vēlēšanām pēdējās desmitgadēs.
Centristi, tostarp kandidāts no Čīles prezidenta Sebastjana Pinjeras pārstāvētās liberāli konservatīvās partijas "Nacionālā atdzimšana" izrādījās visnepopulārākie.
"No vienas puses, Kasts pārstāv kārtības atjaunošanu un atgriešanos pirms sociālā sprādziena (2019.gadā), taču ar vēl stingrāku roku," ziņu aģentūrai AFP norādījis analītiķis Rodrigo Espinoza.
No otras puses, "Boričs pārstāv politisko reformu padziļināšanu", ko pieprasījuši protestētāji, norāda politologs.
Svētdien vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām čīlieši izraudzījās arī 155 Deputātu palātas locekļus un gandrīz divas trešdaļas senatoru.
"Mums ir jābalso, valstij nepieciešamas pārmaiņas. Mums apnikuši vieni un tie paši politiķi," AFP izteicies 24 gadus vecais Felipe Rohass.
Savukārt 42 gadus vecā grāmatvede Kristīna Arellano norādījusi, ka viņai bijis svarīgi balsot, lai izbeigtu sabiedrības sašķeltību un nekārtības uz ielām.
Boričs, kurš uzvaras gadījumā solījis izveidot labklājības valsti, nobalsoja savā dzimtajā pilsētā Puntaarenasā, Čīles dienvidos, ar vārdiem: "Lai cerība uzvar pār bailēm."
Kasts ir izteicis apbrīnu Pinočetam, iebilst pret viendzimuma laulībām un abortiem.
Prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, lai kurš arī tas nebūtu, gaida ne mazums problēmu, kas jārisina.
Valsts ekonomiskās problēmas ir saasinājušās koronavīrusa epidēmijas pandēmijas laikā, bezdarbs ir pieaudzis, inflācija sasniegusi 6% un valdības parāds ir strauji pieaudzis, jo strauji audzis pieprasījums pēc sociālās palīdzības un subsīdijām.
Viens ir skaidrs - daudzi čīlieši vēlas valdību, kas vairāk iejauktos un risinātu sociālās problēmas, nodrošinātu labāku piekļuvi valsts veselības aprūpei un izglītībai, kā arī panāktu izmaiņas pensiju sistēmā, kas tiek pārvaldīta privāti.
Taču analītiķi ir novērojuši arī neseno vēlētāju nosvēršanos pa labi, kas tiek skaidrots ar dažkārt vardarbīgiem protestiem, kā arī pieaugošajām bažām par imigrāciju un noziedzību.
Politologs Marselo Mella no Santjago universitātes uzskata, ka prezidenta vēlēšanu otro kārtu raksturos "baiļu retorika".
Kā norāda politologs, vēlētāju izvēli diktēs bailes, ka kreisais Boričs nespēs atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, un bailes, ka izteikti konservatīvais Kasts ierobežos plurālismu, kas ir būtisks demokrātijai.
Nākamgad Čīlē paredzēts referendums par jauno konstitūciju.