Tajā brīdī sapratām, ka dezinformācijas izplatīšana Latvijā ir sasniegusi nākamo līmeni, jo tai ir uzradušies jauni neformālie līderi, kas tiem ļauj sapulcēties vienkopus, iedodot spēcīgu platformu. Daļa no šiem dezinformatoriem savu darbību uzsāka jau pirms korona vīrusa radītā sajukuma. Līdz ar pandēmiju dzima vēl jauni aktīvisti, bet pamatā viņi darbojās katrs savā Facebook burbulī. Ja arī pavīdēja kādas aktivitātes ārpus sociālajiem tīkliem, tad tās bija mazskaitlīgas.
Tad viņu potenciālu pamanīja pašmāju populisti. Pirmais bija Aldis Gobzems, jau pērn rīkojot tautas sapulces uz kuriem savus sekotājus aicināja dezinformatori. Šovasar viņam pievienojās arī Šlesers, kurš uz viņu pleciem jau astoto reizi cer atgriezties politikā.
Lai izpētītu, kā dezinformatori un populisti viens otru baro, šajā pētījumā izanalizējām Šlesera rīkoto pasākumu 18.septembrī krastmalā. Ar dezinformatoru aicinājumiem ierasties uz to, kā arī pasākuma norisi Facebook, cilvēki dalījās vismaz 34 tūkstošus reižu. Tas ir iespaidīgs skaitlis.
Ieguvums ir abpusējs. Populisti politiķi sasniedz jaunus vēlētājus, bet dezinformatori – auditoriju savām sazvērestības teorijām. Pēc pasākuma krastmalā divas nedēļas vēlāk viņi pulcējās Šlesera rīkotā piketā pie Brīvības pieminekļa. Vēl pēc pāris nedēļām pie Saeimas, kur pret vakcinēšanos protestēja ugunsdzēsēji. Analizējot simtiem Facebook ierakstu un desmitiem video, rodas sajūta, ka dezinformatori ir kā ceļojošs cirks, kas ierodas no viena pasākuma uz otru, izkliedz standarta saukļus, safilmē telefonos un dodas uz nākamo vietu. Nav nozīmes, kas pasākumu organizē vai kādi ir organizatoru mērķi, svarīgi ir būt tur, kur ir kaut viens skatītājs. (Citreiz nav pat svarīgi arī skatītāji. Galvenais ir sevi nofilmēt un video ielikt Facebook.)
/nginx/o/2018/07/15/9568365t1ha5a9.jpg)
/nginx/o/2021/11/22/14215964t1hff10.png)
/nginx/o/2021/11/22/14215951t1h874a.png)