Saeima pirmdien likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" skatīšanas gaitā noraidīja opozīcijas priekšlikumus par papildu vairāk nekā 40 miljonu eiro piešķiršanu medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Noraida opozīcijas priekšlikumus par papildu medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanu (3)
Deputātes Ramonas Petravičas (PCL) priekšlikums paredzēja piešķirt 46 miljonus eiro, deputātes Ļubovas Švecovas (LPV) un Jūlijas Stepaņenko (LPV) priekšlikums paredzēja piešķirt ap 45 miljoniem eiro, Vitālijs Orlovs (S) minētajam mērķim vēlējās piešķirt 43 miljonus eiro, deputāts Ivars Zariņš (S) un Zaļo un zemnieku savienība atsevišķos priekšlikumos paredzēja atvēlēt 40 miljonus eiro kā papildu summu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Debatēs Orlovs norādīja, ka Saeima pirms vairākiem gadiem nobalsoja par mediķu atalgojuma palielināšanu par 20%. Pēc tam koalīcijas pārstāvji "uzmeta" mediķus, samazinot šo apmēru līdz 10% gadā, bet 2022.gadā pieaugums plānots 4,4%, atzīmēja politiķis.
Deputāts vērsa uzmanību, ka nākamgad budžetā slimnīcām nav paredzēts pietiekošs finansējums elektrībai un siltumam, tāpēc atalgojuma palielināšanai paredzētos līdzekļus varētu nākties novirzīt šīm vajadzībām, nevis mediķu atalgojumam, brīdināja deputāts. Tāpēc Orlovs mudināja koalīcijas deputātus tomēr pildīt apņemšanos, kas par atalgojuma palielināšanu dota veselības aprūpes darbiniekiem.
Līdzīgi Zariņš pauda, ka šo debašu nebūtu, ja varas koalīcija būtu izpildījusi dotos solījumus mediķiem. Politiķis aicināja koalīcijas deputātus arī pieteikties debatēs un paskaidrot, kāpēc šī apņemšanās attiecībā uz veselības darbiniekiem netiek pildīta. Tā kā šādas debates nenotiek, tas liecina, ka Saeima tikai izpilda varas karteļa jau iepriekš izlemto un ka pie varas esošie ir atrāvušies no realitātes un var nerēķināties ar sabiedrības interesēm, akcentēja politiķis.
Zariņš norādīja, ka, nepiešķirot šos līdzekļus, valsts mediķus uztver kā vergus, kuriem jāairē galeras tik ilgi, cik spēj. Politiķis norādīja, ka opozīcijas priekšlikumi netiek atbalstīti situācijā, kad trūkst tūkstošiem medicīnas māsu.
Tika noraidīts arī "Republikas" deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena un Ērika Pucena priekšlikums piešķirt medicīnas darbinieku atalgojumam 68 miljonus eiro no aizsardzības nozarei paredzētajiem līdzekļiem.
Saeima šodien neatbalstīja arī vairākus citus opozīcijas priekšlikumus par līdzekļu pārdali veselības aprūpes vajadzībām. Atbalstu nesaņēma frakcijas "Neatkarīgie" priekšlikums, kas paredzēja atteikties no Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai paredzētā interaktīvā stenda izveides un izstādes organizēšanas, "Satversmei 100" pasākumiem, uz pusi samazināt Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšanas izdevumus un par 50% samazināt Rīgas pils dārza rekonstrukcijas izdevumus.
Šiem un citiem izdevumiem paredzētos nepilnus 700 000 eiro "Neatkarīgie" rosināja novirzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas materiāltehniskajam nodrošinājumam, bet šis priekšlikums netika atbalstīts.
Tika noraidīts arī deputātes Regīnas Ločmeles (S) priekšlikums, kas paredzēja 56 000 eiro piešķiršanu medicīniskā sašķidrinātā skābekļa tvertņu uzstādīšanai un īrei. Deputāte skaidroja, ka, lai izārstētu Covid-19 pacientus, slimnīcās vitāli ir nepieciešama skābekļa terapija, un politiķe iepriekš saņēma informāciju, ka dažām slimnīcām šie baloni trūkstot.
Parlaments neatbalstīja arī ZZS priekšlikumu, kas paredzēja desmit miljonu eiro piešķiršanu pievienotās vērtības nodokļa tehniskajiem palīglīdzekļiem pieauguma kompensēšanai. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji iepriekš esot pauduši, ka šis ir atrisināts jautājums. Tomēr ZZS un Valainim nesen bija iespēja tikties ar slimnīcu vadītājiem un pārstāvjiem, kuriem nebija informācijas, kas šis jautājums būtu atrisināts
Uz Valaiņa jautājumu, kā viņš vērtē šo situāciju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) atbildēja, ka uzticas FM sniegtajai informācijai komisijas sēdē.