Pētījums: kā pandēmija ietekmējusi eiropiešu ceļošanas ieradumus (1)

Raksta foto
Foto: publicitātes

Covid-19 pandēmija būtiski mainījusi eiropiešu ceļošanas paradumus, liecina pētījums “The 2021 Travel Outlook in Europe”. Ceļošanai šogad bija trīs galvenie mērķi: garīgās veselības un labsajūtas uzlabošana, cenšanās izmukt no pandēmijas ierobežojumiem kādā citā valstī vai jaunas pieredzes gūšana. Pētījums arī atklāj, ka ar ceļošanu saistītā uzvedība un plānošana ievērojami atšķiras dažādās vecuma grupās. Vienlaikus ceļošanas paradumus nākotnē būtiski varētu ietekmēt arī hibrīddarba modelis: cilvēki arvien biežāk vēlas doties ilgākos ceļojumos, lai atpūtu apvienotu ar attālināto darbu.

Ar pandēmiju saistītie ierobežojumi pēdējā gada laikā būtiski ietekmēja tūrisma industriju visā Eiropā.

Kopumā 51% ceļotāju “Microsoft” īstenotajā aptaujā atzina, ka pēdējā gada laikā bija spiesti pandēmijas dēļ mainīt savus ceļojuma plānus, 57% respondentu ceļojuma plānošana tagad jāatsāk no nulles, un 38% aptaujas dalībnieku atzina, ka nav ceļojuši jau vairāk nekā gadu.

Vienlaikus aptauja atklāj, ka šogad būtiski mainījusies pieeja ceļojumu plānošanai.

Ja agrāk ceļotāji izdevīgāku cenu dēļ aviobiļešu pirkšanu un viesnīcu rezervēšanu veica vairākus mēnešus iepriekš, tad tagad gandrīz puse ceļotāju (48%) to dara tikai īsi pirms plānotā brauciena.

Taču lielākai drošībai arvien mainīgās situācijas dēļ vairums ceļotāju (61%) priekšroku dod piedāvājumiem ar elastīgu atcelšanas politiku, bet vēl 23% vienos un tajos pašos datumos rezervē vairāk nekā vienu ceļojumu, lai atkarībā no situācijas vienu vai vairākus no tiem atceltu.

40% ceļotāju labākas cenas dēļ joprojām labprāt dod priekšroku ceļojumu rezervācijai tālākā nākotnē.

Lai gan ceļošanas iespējas pagājušā gada laikā bija ierobežotas, dažos aspektos eiropiešu mobilitāte pat pieaugusi.

Piemēram, vairāk nekā trešā daļa (38%) aptaujāto atzīmēja, ka jaunā situācija pavērusi iespēju atstāt pastāvīgo dzīvesvietu un vairāk dzīvot kustībā.

Apmēram puse aptaujāto (46%), kuri strādāja attālināti, atzina, ka pandēmijas laikā varējuši paņemt tādu atvaļinājumu, kādu iepriekš laika trūkuma, darba režīma vai citu apsvērumu dēļ nebūtu varējuši atļauties.

Hibrīda darba modeļa ieviešana nozīmē, ka cilvēki var ieplānot ilgākus ceļojumus – ne tikai atvaļinājuma laikā un no darba brīvajās dienās, bet arī strādājot attālinātā režīmā.

Proti, 45% eiropiešu nākotnē plāno ceļojumus, kur apvienot gan atpūtu, gan attālinātu darbu, bet 53% no tiem, kas var strādāt attālināti, atzīst, ka jaunais darba modelis kopumā viņiem pavēris iespēju ceļot regulārāk.

Šī tendence īpaši izteikta ir tieši jaunākas paaudzes cilvēku vidū (vecumā no 23 līdz 38), no kuriem vairāk nekā puse (56%) jau tagad ceļošanu apvieno ar attālināto darbu.

Iepriekš minētos datus apstiprina arī cits “Microsoft” pētījums “Work Trend Index”, kas rāda, ka vadītāju un darbinieku gaidas attiecībā uz darbu ir mainījušās. 97% uzņēmumu vadošo darbinieku prognozēja, ka ilgtermiņā hibrīda darba modelis, kombinējot strādāšanu birojā ar attālinātu darbu, būs sastopams arvien biežāk, un 83% uzņēmumu jau tagad ir ieviesta elastīga darba laika un darba vietas politika.

Pētījuma dati liek secināt, ka

elastīgs darba grafiks un hibrīda darba modelis ir jaunā realitāte, kas cilvēkiem ļauj mainīt savus ceļošanas paradumus un strādāt no jebkuras vietas – attālinātā režīmā.

“Microsoft” pētījumā “The 2021 Travel Outlook in Europe” par iedzīvotāju ceļošanas paradumiem tika veikts 2021. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 600 ceļotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem visā Eiropā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu