Cīņa par virtuālajām pasaulēm jeb kā divi dvīņubrāļi sagādā problēmas Zakerbergam (5)

Paredzams, ka brāļi Vinklevosi saglabās 75% savas kompānijas akciju pēc finansējuma kārtas beigām. Viņu kopējā aktīvu vērtība teju dubultosies, sasniedzot 10 miljardus dolāru. Šī finansējuma kārta ieliek pamatu kārtīgai sacensībai starp Vinklevosiem un viņu galveno konkurentu Zakerbergu. Līdz ar to jautājums – kā sadraudzēties Vinklevosiem ar Zakerberga “Meta” (“Facebook”), kas izmanto lietotāju datus, lai gūtu peļņu?

Oktobrī vairāk nekā desmit blokķēžu tehnoloģijas jaunuzņēmumi piesaistīja vairāk nekā četru miljardu lielu finansējumu, kas ir paredzētas slēgtu interneta ekosistēmu (kā “Facebook”) izjaukšanai. Brāļi vēlas radīt virtuālu un hologrāfisku interneta versiju ar papildināto realitāti, kuru sauc par metaversu, ko katrs var izmantot pēc saviem ieskatiem. Atbildot uz to, “Meta”, “Epic Games” un citas lielākās IT kompānijas gatavo pretuzbrukumu, lai miljardiem lietotāju, kas izmanto lielo tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumus, arī turpmāk turpinātu nest lielu peļņu.

“No tehnoloģiju viedokļa pašlaik ir divi paralēli ceļi. Ir centralizēts ceļš, kā “Facebook” vai “Fortnite” gadījumā, kad metaverss ir soļa attālumā. Tas ir normāli.

Ir arī otrs ceļš – decentralizēts metaverss, kur ir vairāk izvēles iespēju, neatkarība un iespējas, turklāt – ar aizsargātām lietotāju tiesībām,” skaidro 40 gadus vecais Kamerons Vinklevoss.

Vinklvosu kompānija finansējuma piesaistē saņēma no “Morgan Creek” 75 miljonus dolāru, bet uzņēmuma partneris Sahins Džentlijs kļuva par kriptovalūtu biržas “Gemini” direktoru padomes trešo locekli. Gaidāms, ka ceturtajā finansējuma kārtā piedalīsies vēl virkne dažādas kompānijas.

Tas nav pirmais gadījums, kad brāļi izaicina Zakerbergu. Griničā augušie brāļi, 2008. gada olimpisko spēļu dalībnieki (viņi ir bijuši airētāji), 2010. gadā kļuva slaveni, pateicoties Deivida Finčera filmai “Sociālais tīkls”. Filmā tiek stāstīts, kā brāļi algojuši savu kursabiedru Zakerbergu jauna sociālā tīkla studentiem izveidē. 2011. gadā, pēc ilgām tiesvedībām, kur tika skaidrots, kurš tad īsti ir uzskatāms par “Facebook” dibinātāju, brāļi panāca mierizlīgumu ar Zakerbergu, saņemot 65 miljonus dolāru.

2013. gadā viņi notērēja 11 miljonus dolāru, lai iegādātos bitkoinus. Tā rezultātā viņu jaunā aizraušanās bija birža. Brāļi izcēlās uz citu fona, jo viņiem izdevās piesaistīt akreditētus un institucionālus investorus, kuri vēlējās ieguldīt kriptovalūtās un ievērot visus likumus.

Septiņus gadus vēlāk brāļu dibinātās kriptovalūtu biržas “Gemini” gada peļņa pieauga par 600%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka uzņēmums līdz šī gada beigām saglabās labus finanšu rādītājus. Pašlaik uzņēmumā strādā ap 600 cilvēku, bet nākamgad darbinieku skaits palielināsies līdz 1000 cilvēkiem.

2019. gadā, šķietami smejoties par kompānijas nosaukumu (Gemini – dvīņi), viņu bijušais kursabiedrs Zakerbergs paziņoja par jaunu projektu – kriptovalūtu “Libra” (svari), mēģinot panākt, ka “Facebook” pelnīs arī blokķēdēs. Tomēr idejai nebija lemts piepildīties, jo pret to asi iestājās ASV varasiestādes.

Dažus mēnešus pēc “Libra” dibināšanas Tailers un Kamerons radīja piemēru, kam Zakerbergs nespēja sekot. 2019. gada novembrī brāļi iegādājās kriptobiržu “Nifty Gateway”, kurā notika tirdzniecība ar tolaik nevienam nezināmiem aktīviem, kas pašlaik var kļūt par metaversa pamatu, jo šajā biržā digitāliem objektiem tiek piešķirta konkrēta vērtība un tos nav iespējams nokopēt.

“Nifty” rīkojas līdzīgi kā “Gemini”, kas cenšas radīt platformu kriptoinvestīcijām likumpaklausīgiem investoriem, kas rūpīgi pārbauda atbildīgās personas par katru kriptovalūtu.

“Decentralizācija ir plašs spektrs. Mēs vēlamies turpināt virzīties pretim tiesību paplašināšanai un iespējām. Ar kaut ko ir jāsāk,” sacīja Kamerons. Viņš bilst, ka šādas ieceres ir saistāmas ar atsevišķiem riskiem.

Lai arī iespēja iegūt triljonus dolāru kriptovalūtā no institucionāliem investoriem joprojām ir kā vaduguns, pagaidām ieguvēji ir biržas ar mazākām prasībām, kurām ir mazākas prasības attiecībā uz licencēm. Pēc “CoinGecko” datiem, “Gemini” ir tikai 11. lielākā kriptobirža pasaulē.

Vinklevosi ir iegādājušies daļas kriptouzņēmumos “Alethea AI” no Singapūras un “Recur” no Floridas, kā arī metaversa jaunuzņēmumā “Somnium Space” no Prāgas.

Runājot par “The Sandbox” agrīnā metaversa versijas iegādi, brāļi nopirka arī virtuālu zemesgabalu, kur viņi cer atvērt pirmo no vairākām virtuālām lokācijām, kas ir līdzīgas mājaslapām, bet darbojas kā trīsdimensionāla hologramma.

“Tā vietā, lai celtu jaunas banku filiāles fiziskajā telpā, mēs vēlamies paplašināt “Gemini” pieredzi dažādos metaversos, kur varēsiet atrast “Gemini” un ar to tirgoties, paralēli izjūtot īstu klātbūtnes efektu,” teica Tailers.

Sociālajiem tīkliem galvenais ienākumu avots ir reklāmas (kas radīja ideālu augsni dezinformācijai un politiskām manipulācijām). Lielākajā daļā metaversu galvenais peļņas veids būs kriptovalūtas. Ienākumu gūšanas modeļu kļūs vairāk, un līdz ar to palielināsies arī pieprasījums un kriptovalūtu cena. Tāpēc – jo augstāka būs kriptovalūtu cena, jo bagātāki kļūs valūtas īpašnieki, nevis kompānijas akcionāri.

Decentralizēto tīklu valūtu vērtība aug. Šajos tīklos var iegādāties tādus aktīvus kā virtālos priekšmetus (piemēram, apavus) un citas "fiziski netaustāmas lietas", tāpat katrs tīkls var laist klajā neatkarīgas kriptovalūtas vienības - tokenus.

Tas, domājams, atgādina zinātnisko fantastiku, taču jāatgādina, ka tīmekļa spēļu līderi pēdējo mēnešu laikā, pateicoties iegūtajam finansējumam, aktīvi pāriet uz metaversu. Spilgtākais piemērs ir “Epic Games”, kas radījusi efektīvu biznesa modeli – centralizēti pārdodot digitālo valūtu “v-bucks”, apmaiņā pret kuru spēlētāji var iegādāties dažādus “Fortnite” spēles aksesuārus. Aprīlī “Epic Games” vadītājs Tims Svīnijs sacīja, ka finansējuma kārtā iegūtais viens miljards dolāru ļaus uzņēmumam pāriet uz metaversu. Svīnijs nesen norādīja, ka “metaverss sniegs vismaz triljonu dolāru vērtas iespējas”.

Zakerbergs nepadodas un atkal cenšas iet savu bijušo priekšnieku pēdās. Oktobrī “Facebook” tika pārsaukta par “Meta”. Pagaidām ir maz detaļu, taču Zakerbergs atkal rīkojas līdzīgi, kā gadījumā ar “Libra”. Atklātajā vēstulē viņš raksta, ka “metaverss nebūs fenomens, ko radījusi viena kompānija. To būvēs cilvēki, kas radīs jaunus iespaidus un jaunus virtuālos objektus, kas ievērojami palielinās radošās ekonomikas lomu”. Vēlāk arī “Microsoft” un video karšu ražotājs “Nvidia” arī dalījās ar savu metaversa redzējumu.

Atšķirība starp šo un citiem projektiem ar atvērto kodu ir tajā, ka IT korporācijas centīsies izvairīties no aizmirstības, kamēr brāļi Vinklevosi investēs jaunuzņēmumos, kuri rada iespaidu, ka “no tiem jau tāpat nekā nebūs”.

“Ir kaut kas patiess un tīrs autentiskos un oriģinālos objektos. Nav svarīgi, vai tas ir fizisks vai virtuāls objekts. Daudzi pieļauj to, ka arī virtuāli priekšmeti var radīt neticamu vērtību,” saka “Gemini” jaunais direktoru padomes loceklis Sahins Džentlijs.

Zakerbergs turpina sekot Vinklevosiem no nozares uz nozari, bet brāļi šā gada sākumā pārsteidza, pirmo reizi investējot sociālajā tīklā. Tas, iespējams, ir tikai sākums. Septembrī “Winklevoss Capital” investīciju kārtā saņēma 200 miljonus dolāru “DeSo Blockchain” (decentralized social jeb decentralizēts sociālais) vajadzībām. Šajā tīklā investēja arī “Reddit” dibinātājs Aleksis Ohanjans, investīciju kompānija “Andreessen Horowitz” un vēl aptuveni 44 000 citu lietotāju.

“Meta”, “Twitter”, “LinkedIn” un “Reddit” un citas lielās sociālo tīklu platformas var lepoties ar šķietami neapstrīdamām priekšrocībām. “DeSo” cer radīt infrastruktūru, kurā katrs varēs radīt savu sociālo tīklu. Blokķēdē jau tiek radīti 150 projekti, kurā ir astoņi sociālie tīkli un viens metaverss.

“Ir ļoti viegli noteikti trūkumus jau esošajiem sociālajiem tīkliem un sociālajām telpām. Tomēr ir maz cilvēku, kas iesaka risinājumus. Mēs ticam, ka kriptovalūta var kļūt par tādu risinājumu, kas ļaus mums radīt jaunas – katram savas platformas,” saka Tailers.