Tihanovska: Eiropai aktīvāk jāvēršas pret autokrātiju (7)

EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli ievadrunā sacīja, ka

Tihanovska ir demokrātijas un brīvības cīņas simbols un daudzu Baltkrievijas cietumos pašlaik esošo politieslodzīto balss.

Viņš uzsvēra, ka režīms nevilcinās izmantot vīriešus, sievietes un bērnus, kuriem vajadzīga aizsardzība, tikai ar mērķi destabilizēt Eiropas Savienību (ES).

Tihanovska savu runu sāka, atskatoties uz Baltkrievijas režīma represijām pret demonstrantiem un režīma kritiķiem pēc krāpnieciskajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājušā gada augustā. Viņa pieminēja tos, kam Baltkrievijas drošības spēki ir uzbrukuši, kurus ieslodzījuši vai pat nogalinājuši. Savā runā viņa pievērsās arī pašreizējai migrantu krīzei uz ES un Baltkrievijas robežas.

Viņa uzdeva jautājumu EP deputātiem: "Ja pieņemsim, ka vardarbība pret migrantiem kaut kādā veidā tiks apturēta, vai jūs tiešām domājat, ka ar to beigsies režīma pārkāpumi un pārrobežu draudi?". Viņa brīdināja par to, ka varētu pieaugt narkotiku un cita veida kontrabanda, notikt militāras provokācijas un pat kodolkatastrofas uz ES ārējās robežas.

Tihanovska arī uzsvēra, ka Baltkrievijas demokrātiskā kustība nevar vairs ilgāk gaidīt palīdzību no Eiropas un tagad ir laiks vārdos pausto solidaritāti un rūpes pārvērst konkrētā rīcībā.

Savukārt, runājot par Eiropas sankcijām pret Baltkrieviju, viņa apliecināja, ka sankcijas darbojas, un pauda aicinājumu turpināt ievērot konsekventu sankciju politiku. Tihanovska norādīja, ka sankcijas sašķeļ eliti, iznīcina korupcijas shēmas un šķeļ cilvēkus Lukašenko tuvākajās aprindās.

Viņa arī aicināja Eiropu būt vienotākai solidaritātē ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. "Neaizmirsīsim pārliecības dēļ ieslodzītos baltkrievus un palīdzēsim tiem, kuri bijuši spiesti pamest valsti. Šodien ne tikai demokrātija Baltkrievijā, bet arī demokrātija Eiropā ir atkarīga no tā, vai mēs iesim šo ceļu kopā", pauda Tihanovska.

Krastiņš pavēstīja, ka otrdien pēcpusdienā EP deputāti rīkoja arī atsevišķas plenārsēdes debates ar Slovēnijas ārlietu ministru Anži Logaru, kurš pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Margaritu Šinu par situācijas Baltkrievijā un uz tās robežas ietekmi uz ES drošības un humanitāro stāvokli.

Jau vēstīts, ka Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukumā aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.