LTV: Nav pieļaujami politiķu centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību (2)

LTV uzsver, ka tās veidotie ziņu sižeti par Baltkrievijas hibrīdkaru pret Eiropas Savienību (ES) būtu jāskata plašākā kontekstā, nevis pēc selektīvi izvēlētiem fragmentiem un atsevišķiem no konteksta izrautiem citātiem, kas kropļo realitāti.

LTV uzsver, ka ir sabiedriskais, nevis valsts medijs,

līdz ar to nav pieļaujami politiķu un amatpersonu centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, piemēram, publiski norādot, kā būtu atspoguļojama situācija uz Baltkrievijas un ES robežas un kuru personu teiktais būtu vai nebūtu iekļaujams ziņu sižetos. Jebkādas prasības par to, kāda satura sižetus LTV ir jāveido, var tikt uzskatītas par iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā, uzskata LTV.

"Vārda un preses brīvība ir demokrātiskas iekārtas neatņemama sastāvdaļa. Tiesības uz vārda brīvību ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam. Tas attiecas ne tikai uz "informāciju" vai "idejām", kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas aizskar, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu; tā to paredz plurālisms, tolerance un atvērtības gars, bez kuriem nepastāv demokrātiska sabiedrība," teikts LTV paziņojumā.

Sabiedriskais medijs atzīmē, ka katrs sižets vai publikācija raisa dažādas atsauksmes - vieniem saturs šķiet izaicinošs, citi to vērtē atzinīgi, tomēr neesot nekāda pamata apšaubīt LTV Ziņu dienesta un sabiedrisko mediju portāla LSM redakcionālo nostāju par Latvijai būtisku valstisku notikumu un jautājumu atspoguļošanu.

"Pēdējo gadu laikā esam regulāri ziņojuši par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu no karadarbības zonām Ukrainas austrumos, par Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem pret Lukašenko režīmu un vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī opozīcijas protestiem pret Putinu Krievijā. Un tagad no Polijas un Irākas ziņojam par Baltkrievijas organizēto hibrīdkaru pret ES," norāda LTV komunikācijas speciāliste.

Sabiedriskā medija uzdevums ir atspoguļot realitāti, arī informējot, kā konkrētas valstis situāciju uz Baltkrievijas un ES robežas izmanto savā labā.

Sniegt iespējami visaptverošu informāciju nav iespējams, ignorējot šo valstu mērķtiecīgi veidoto retoriku. Līdztekus situācijas skaidrojumiem, kontekstam un viedokļiem žurnālistu uzdevums ir parādīt arī valstu vadītāju neviennozīmīgi vērtējamus citātus, jo tie raksturo šo valstu pozīciju, teikts LTV paziņojumā.

Sabiedriskā televīzija pēta un atspoguļo ļoti plašu problēmu un sabiedrībai nozīmīgu tēmu loku, sniedz iespējami visaptverošu un daudzšķautņainu informāciju par būtisko, tajā skaitā Baltkrievijas hibrīdkaru pret ES, turpina LTV.

Lai uzlabotu un attīstītu profesionālās kvalitātes, paveiktā vērtēšana un analizēšana sabiedriskajos medijos esot nepārtraukts ikdienas process. LTV ir atvērta kritikai, tomēr sagaidām nozares profesionāļu vērtējumu bez atsevišķu grupu vai politiķu interešu uzslāņojumiem. Mediju darba izskatīšanai un atzinumu sniegšanai jau šobrīd pastāv Latvijas Mediju ētikas padome, uzsver LTV. "Sagaidām, ka iespējas iegūt profesionālu vērtējumu sekmēs arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzētā ombuda institūta izveide," atzīmē LTV pārstāve.

Kā ziņots, Saeimas deputāts Kaimiņš sasauca parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, lai diskutētu par to, kā ziņas tiek atspoguļotas sabiedriskajos medijos.

Politiķis sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka ne deputāti, ne komisija nevar noteikt sabiedriskajiem medijiem, ko tiem publicēt vai pārraidīt, tomēr

parlamentāriešiem "radušies jautājumi un ir nepieciešama skaidrība" par to, kā tiek atspoguļotas ziņas kopumā.

Šis jautājums aktualizējās mikroblogošanas vietnē "Twitter", kur daļa lietotāju pauda sašutumu par Polijā pastāvošās migrantu krīzes atspoguļojumu sabiedriskajos medijos. Kāds sociālā tīkla lietotājs vērsās pie Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Iesalnieka, lūdzot viņu kaut ko darīt ar sabiedrisko mediju finansējumu, jo tajos tiekot nomelnota Polija.

Iesalnieks gan pavēstīja, ka neko nevar darīt, vienlaikus piesaucot par medijiem atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību komisiju, sakot, ka arī tai "rokas ir par īsām", jo sabiedriskais medijs "mums ir īpaši neaizskarama suga". Diskusijā ar īsu repliku iesaistījās arī Kaimiņš, norādot, ka par šo jautājumu komisijā runās, jo "demokrātija nav visatļautība".

Lūgts komentēt sēdes sasaukšanas mērķi, Kaimiņš skaidroja, ka acīmredzami ir aktualizējusies problēma, jo dažiem iedzīvotājiem sabiedrisko mediju informācijas pasniegšanas veids šķiet nepieņemams. Viņaprāt, ir nepieciešams "skaidrojošais etaps", lai saprastu, kāpēc tā ir, pieļaujot, ka varbūt noticis kāds pārpratums. Kaimiņš atzina, ka arī viņam ir jautājumi par to, kā tiek atspoguļotas dažādas ziņas sabiedrībai kopumā. Pēc viņa domām, ja ir radušās kādas nesaskaņas vai pārpratumi, tad tie ir jāskaidro.